To, kā uzvesties uz ceļa, dzelzceļa tuvumā un rotaļājoties pagalmā vai sportojot, bērniem no vecākiem vajadzētu uzzināt jau agrīnā vecumā. Arī tad, ja atvase apmeklē bērnudārzu vai skolu, kur par drošības jautājumiem stāsta pedagogi, vai arī bērniem tiek organizētas īpašas tematiskās nodarbības, vērts atkal un atkal pārrunāt šos svarīgos tematus, noskaidrojot, vai mazais visu sapratis pareizi un kaut kas nav aizmirsies. Protams, teorijai neiztikt bez prakses, un ir naivi domāt, ka bērns apzinīgi šķērsos ielu vai dzelzceļa pārbrauktuvi, ja vecāki skrien pāri pie sarkanās gaismas. Ja mamma un tētis savas zināšanas grib nostiprināt ar nozares speciālistu padomiem, kopā ar bērniem ir iespējams apmeklēt nodarbības, kurās stāsta par drošību.
Dzelzceļa muzejā Rīgā patlaban skatāma jauna ekspozīcija visai ģimenei Stacijas dzīve, kas palīdz sajust dzelzceļa stacijas noskaņu. Skolēnu grupām muzejs piedāvā arī Drošības stundas. Muzeja izglītojošā darba vadītāja Darja Kovaļova stāsta - tā kā maijs skolās ir Drošības mēnesis, tagad bērni daudzus drošības aspektus pārzina labi, tomēr septembrī apgūtais būšot jāatkārto. «Drošības mēnesis ļoti palīdz, un uz vasaru bērnu galvās šīs drošības zināšanas paliek. Pārsvarā uz nodarbībām nāk mazie bērni, bērnudārza vecākās grupas un skolēni līdz 3., 4. klasei. Viņiem ap to laiku skolas programmā paredzēts runāt par drošību,» stāsta D. Kovaļova un piebilst - mazie bērni ir zinoši un uzticas pieaugušā teiktajam, taču pusaudžiem liekas, ka paši ir lieli un gudri, grib izaicinājumus, un, «jo mazāks bērns, jo cītīgāk klausās, taču ļoti nepieciešams runāt arī ar pusaudžiem», viņiem var skaidrot ne tikai par elementārām drošības normām, bet arī par administratīvo un kriminālo atbildību, skaidrot sekas. Ar vienkāršu «nedrīkst» vairs nepietiek.
Dzelzceļa muzejā Drošības nodarbība ir stundu gara, un tā ir par brīvu, parasti skolēni izvēlas arī ekskursiju pa muzeju. «Nodarbībai muzejā pluss ir, ka tā notiek atbilstošā vidē, kur apspriestais uzskatāmi redzams, turklāt ar bērniem vajag runāt kā ar gudriem, zinošiem cilvēkiem. Lai viņi paši pasaka pareizās atbildes, ko var, ko nevar darīt dzelzceļa tuvumā, nevis es stāstu viņiem lekciju,» uzskata muzeja pedagoģe.
Nodarbībā tiek rādītas humorpilnas animācijas filmas ar sižetiem par dzelzceļu un cilvēku pārkāpumiem, pēcāk bērni un pedagoģe tās pārrunā. Nodarbību noslēdz dokumentāls sižets par zēnu, kurš vizinājies uz vilciena, lēcis lejā no braucoša transportlīdzekļa, bet reiz neveiksmīgi kritis un muļķošanās beigusies traģiski. «Pēdējais sižets bija tiešām iespaidīgs. Ja nodarbība notika uz humora nots, šis lika saprast, ka nekādi joki ar drošību nav. Viela pārdomām bērniem būs,» uzskata Rīgas 34. vidusskolas 6. klases audzinātāja Polīna Šepko. Viņa pavada klasi uz muzeju ekskursijas dienas ietvaros - vecāki vēlējušies Drošības stundu. «Bērni zina pamata noteikumus par drošību pie dzelzceļa, jo runājām par šīm tēmām klases stundās, arī, kad dodamies ekskursijās, vienmēr ir instrukcijas par uzvedību transportā, uz ielas, vilcienā. Bērni iegaumējuši diezgan labi. Ir aktīvie, kas nodarbībā ceļ roku, grib komentēt, bet arī citi zina noteikumus, vienkārši klusē, jo nav tik komunikabli,» piebilst skolotāja.
Salaspils 1. vidusskolas direktore Vera Kalniņa stāsta, ka noteikumi, kā uzvesties dzelzceļa tuvumā, skolā ir aktuāli, jo daudzi bērni uz skolu dodas ar vilcienu, un, pārvietojoties pilsētā, viņiem nākas šķērsot sliedes. «Katrs klases audzinātājs klases stundās šos noteikumus pārrunā katru gadu atkal un atkal - gan mazajās klasēs, gan ar pusaudžiem. Par drošību runāt nekad nav par daudz. Skolēni brauc arī uz Dzelzceļa muzeju, un reizi gadā, 28. maijā, skolā notiek Drošības diena,» izklāsta V. Kalniņa. Drošības dienā skolā viesosies ugunsdzēsēji glābēji, policijas pārstāvji un citi drošības speciālisti. Direktore atzīst, ka bērni mēdz blēņoties, būt pārgalvīgi. Uzzinot par šādiem gadījumiem, tie tiek pārrunāti skolā, kur rāda arī filmas par drošību.