Ekonomiskajai un politiskajai elitei ir iekšēja tendence pārkaļķoties. Tādēļ laiku pa laikam viņi jāsapurina, lai dabūtu ārā kaut ko jēdzīgu. Igaunijā pirmajā notika vecās sistēmas maiņa. Latvijā tas bija mazāk manāms. Un pirmo Lietuvas pēcpadomju premjeru iecēla bijusī komunistiskā partija. Tur arī atšķirība. Tai nav nekāda sakara ar 2007. vai 2006., bet gan ar 1992. un 1993. gadu. Bet galvenais pieņēmums ir, ka politiskajai un ekonomiskajai elitei ir tendence nemainīties un veidot sastingušas struktūras.
Kāda bija Somijas ietekme vai spiediens mainīties?
Tā nebija ietekme.
Varbūt padoms?
Tas darbojās smalkākā veidā, un atkal - tam ir sakars ar 90. gadu sākumu. Izšķirīgais Igaunijā bija tas, ka 80. gados mēs viscaur skatījāmies somu televīziju.
Laimīgie!
Ģeogrāfiskajam novietojumam ir liela nozīme. Cilvēki bija vairāk sagatavoti, kad sākās «vēsture». Tam bija sakars ar uztveri. Mēs par pirmo premjeru ievēlējām plašāk nezināmu vēstures skolotāju [Martu Lāru], nevis rūdītu vecās skolas industriālistu kā lietuvieši [Broņislavu Lubi], tam ir sakars ar uztveri, ko lielā mērā iespaidoja somi.
Vai Latvijai vajadzētu ieviest eiro jebkuriem līdzekļiem?
Darīt kaut ko par katru cenu - tā ir militārā valoda. Es pēc aroda esmu ekonomists.
Varbūt šādai rīcībai ir pamatoti iemesli?
Tā tomēr ir militārā terminoloģija. Neesmu radis tādā runāt. Domāju vairāk izmaksu un ieguvumu kategorijās. Latvijas gadījumā tas ir daudz grūtāk, jo Igaunijai tieši priekšā bija «burkāns». Inflācija bija lejā. Viss, ko vajadzēja izdarīt, bija samazināt budžeta deficītu. Un tad - lūdzu! Un pat tur bija neskaidrība līdz pat pēdējai minūtei, kā to interpretēs. Latvijas gadījumā tas ir daudz, daudz grūtāk. Un jums ir jāsāk izskatīt iespējamos variantus. Pirmā iespējamība - vai eirozona līdz 2014. gadam vispār vēl būs?
Vai būs?
Šāds jautājums ir jāuzdod.
Vai zināt atbildi?
Nē. Nav tikai vienas iespējamās atbildes. Un, pieņemot, ka eirozona pastāv, kāda ir varbūtība, ka Latvija atbildīs kritērijiem, lai kādi tie arī būtu tajā laikā. Igaunijai «burkāns» bija acu priekšā, tas bija tikai jāsatver. Latvijas gadījumā tas ir kaut kur ārā sniegā, «burkāna motivācija» ir daudz vājāka.
Kas igauņiem būtu labāk - ka Latvija pievienojas eiro agrāk vai vēlāk?
Neesmu pilnvarots runāt Igaunijas vārdā. Es pats vēlētos, kaut jūs varētu pārlēkt valūtu maiņas procesam.
Bernards Medofs no cietuma intervijā The New York Times sacīja, ka bankām «bija jāzina» par viņa krāpšanos. Ko domāja zviedru bankas, plaši kreditējot nekustamo īpašumu iegādi Rīgā par tādām cenām, it kā tie būtu Parīzē?
(Pauze.) Kā lai to pasaka? (Pauze.)
Sakiet, kā ir.
Vai drīkstu izstāstīt stāstu?
Protams.
Otrā pasaules kara laikā bija kāds fiziķis. Viņš plānoja stratēģiskās bombardēšanas akcijas Vācijā. Un vēl kara beigās tika turpināta jau nevajadzīga bombardēšana. Uz jautājumu, kāpēc tas tika darīts, viņš atbildēja (un tas sasaistās ar jūsu jautājumu): bija maz noziedznieku, bet daudz parastu cilvēku, kas darīja parastu darbu. Tas attiecas uz visa veida birokrātiju. Kad viņi iekustas, ir grūti pareizajā laikā viņus apstādināt. Protams, sistēmā tika ieplūdināts pārāk daudz naudas. Kad mehānisms darbojas, ir ļoti grūti to apstādināt, lai kādā «biznesā» jūs būtu - vai tā ir stratēģiskā bombardēšana vai kreditēšana. Un, protams, lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi. Vainīgas ir abas puses [arī kredītņēmēji].
Vai eirozonā būsim droši, ka tas nenotiks atkal?
Nē, nedomāju, ka vispār kādreiz būs tāda sistēma. Vienmēr būs kredītburbuļi. Tie ir saistīti ar cilvēka dabu, un tā ir cena, ko maksājam par ekonomisko brīvību. Sistēma, kas novērstu burbuļus, izmaksātu dārgāk nekā burbuļu esamība. Cilvēki ir radījumi, kas rada burbuļus.
Vai ir iespaids, ka Latvijas valdībai ir plāns, kā mūs izvest no krīzes?
Esmu pārliecināts, ka viņiem ir. Bet es neesmu ar to iepazinies. Piedodiet, es neesmu Latvijas speciālists, nevaru specifiski izteikties. Protams, viņiem ir plāns. Taču jautājums ir, vai viņi spēs to izpildīt. Tas ir galvenais - vai ir pietiekams politisks atbalsts.
Vai gribat teikt kaut ko uzmundrinošu mūsu tautai?
Mana uzruna Latvijas nācijai. Es kļūstu ļoti ironisks. (Abi smejas.) Mēdzu bieži apmeklēt Latviju 2008. gadā, kad strādāju Enskilda banken. Mani pārsteidza, cik maza uzticība šeit ir publiskajām institūcijām, ja neņem vērā fiksēto valūtas kursu. Tā ir labā lieta no fiksētā kursa - ir kaut kas uzticams, uz kā jūs varat būvēt. Protams, situācija ir ļoti sarežģīta. «Burkāns» ir kaut kur ārā miglā. Domāju, ka lēmums nedevalvēt latu, bija pareizs. Ir jābūt vismaz kaut kam, kas ir nemainīgs. Ja tas ir tikai valūtas kurss, tad lai tā būtu.
Vai bija pareizi glābt Parex?
Es nezinu.
Vai varējām darīt kā īslandieši?
Es tik labi nezinu Parex lietas detaļas, bet domāju, ka Latvija savā ziņā ir kā Baltijas bārenis. Igaunijā mums ir Somija, lietuviešiem ir Polija, un jūs esat vidū.
Mums ir Krievija.
Vienīgā, kas vēlas būt kā patēvs. Tā savā ziņā ir sarežģīta situācija. Domāju, ka Parex problemātiskā situācija nāk no turienes, jo Rīga zināmā mērā bija tāds kā ārzonas patvērums NVS banku sistēmai, un tieši tas iedzina zārkā naglu. Cita lieta, ko jūs ar to visu varat darīt.