Gaisa jaucēji
Saņemot 5,7% vēlētāju atbalstu, pret musulmaņiem noskaņotie Zviedrijas demokrāti pirmo reizi iekļuvuši Riksdāgā. Iegūstot 20 deputātu vietas, partija faktiski liegusi iegūt parlamenta vairākumu vēlēšanās uzvarējušajai četru liberālo partiju koalīcijai ar līdzšinējo premjerministru Frēdriku Reinfeltu priekšgalā. Lai gan vēlēšanu uzvarētāji un sakāvi cietusī triju kreiso partiju apvienība jau pirms vēlēšanām paziņoja, ka ar «rasistiem» nesadarbosies, tomēr ir skaidrs, ka tieši Zviedrijas demokrātu balsis turpmāk izšķirs parlamenta balsojumus.
Pēc ekspertu prognozēm ir grūti noteikt, kuram no abiem lielākajiem blokiem jaunpienācēji piesliesies, jo to programmatiskais uzstādījums neiekļaujas noteiktos ideoloģiskos rāmjos.
Vilderss un Jobbik
Zviedru demokrātu triumfs ir svaigākais no pēdējā laika Eiropas galēji labējo partiju panākumiem. Šogad līdzīgus panākumus labējie ekstrēmisti guvuši arī Nīderlandē un Ungārijā.
Nīderlandes parlamenta ārkārtas vēlēšanās trešo lielāko balsu skaitu ieguva pret islāmu un musulmaņiem noskaņotā politiķa Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija (PVV), kas tika pie 24 deputātu krēsliem. Iepriekš tai bija deviņas vietas. PVV labi startēja arī martā notikušajās pašvaldību vēlēšanās.
G. Vilderss kļuva bēdīgi slavens 2008. gadā ar savu pret islāmu vērsto filmu Fitna, kurā musulmaņu svētos rakstus - Korānu - salīdzināja ar nacistu vadoņa Ādolfa Hitlera grāmatu Mein Kampf (Mana cīņa).
Aprīlī notikušajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās trešo vietu ieguva partija Jobbik, kas atklāti paudusi antisemītisku un pret čigāniem vērstu retoriku. Arī vēlēšanās uzvarējusī labējā partija Fidesz pirms vēlēšanām nekautrējās paziņot, ka «pienācis laiks cīnīties pret ebreju kapitālu, kas vēlas aprīt visu pasauli», raksta Newsweek.
Arī Francijas valdības izvērstā Austrumeiropas čigānu deportācija un centieni aizliegt musulmaņu sievietēm publiskās vietās valkāt tradicionālās galvassegas, pēc daudzu politologu domām, ir valdošās partijas UMP stratēģija, lai iegūtu galēji labēji noskaņoto vēlētāju atbalstu.
Izmanto izmisumu
Analītiķi domā, ka Eiropā augošā neiecietība pret imigrantiem saistīta ar ekonomisko krīzi, jo daudzi vēlētāji tieši iebraucējos saskata vaininiekus augstajā bezdarbā un ienākumu sarukumā. Šo noskaņojumu veikli izmanto partijas, arī mēreni noskaņotās. «Politiķi spēlējas ar uguni, jo pret imigrantiem vērstās idejas padziļinās un var nepazust arī pēc tam, kad ekonomika būs atkopusies,» aģentūrai Reuters pauž Francijas Starptautisko attiecību institūta līdzstrādnieks Dominiks Moisī.