Jau šobrīd Latvijas mājsaimniecības var izvēlēties - norēķināties par patērēto elektroenerģiju pēc regulētā tarifa vai pirkt to brīvajā tirgū. Kaut gan Latvijā mājsaimniecībām elektroenerģiju pagaidām piedāvā tikai viens tirgus dalībnieks - a/s Latvenergo, praksē tirgus ir atvērts arī individuālajiem elektrības lietotājiem. Daudzi nemaz nezina, ka ar nelielu uzņēmību brīvā tirgus iespējas var izmēģināt ikviens, tikai jāvēršas Latvenergo un jālūdz elektroenerģiju piegādāt par tirgus cenu, nevis regulēto tarifu. Pagaidām šādu soli ir spērušas tikai dažas privātpersonas, pamatā cilvēki, kuri ir gatavi iedziļināties patiesajās elektroenerģijas ražošanas izmaksās un tirgus niansēs, jo ietaupījums naudas izteiksmē ir visai mazs. Taču, paplašinoties Baltijas elektroenerģijas tirgum un saasinoties konkurencei, arī mājsaimniecību iespējas saņemt daudzveidīgākus pakalpojumus elektroenerģijas tirgū pieaugs.
Ietaupīs gudrākie
Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus arvien paplašinās - Igaunijā no nākamā gada 1. janvāra jau pilnīgi visi lietotāji elektroenerģiju pirks par tirgus cenu, tajā skaitā arī mājsaimniecības. Savukārt Lietuvā 2013. gadā tirgus tiks atvērts visiem juridiskajiem klientiem, bet privātpersonām dalība tirgū būs obligāta no 2015. gada. Latvijā līdz šim plaši spriests tikai par juridisko personu iespējām tirgū, aizmirstot, ka šāda iespēja tiek piedāvāta arī mājsaimniecībām. Tādi šķēršļi kā iepriekšējos gados, kad regulētais tarifs bija tik zems, ka tirgus cena nevienu privātpersonu neinteresēja, ir zuduši - tirgus, kas ir objektīvākais cenas rādītājs un veidotājs, cenu nevienādību ir izlīdzinājis.
Elektroenerģijas tirgū cenu veido vairāku faktoru kopums - laika posms, kādā tiek slēgts elektroenerģijas piegādes līgums, laiks, uz kādu laiku tiek fiksēta cena - gadu vai īsāku periodu, tas, vai cena tiek piesaistīta biržas indeksiem u. c. Mājsaimniecībām, kas patlaban Latvijā izvēlas slēgt līgumu par tirgus cenu, Latvenergo cenas piedāvājums kopā ar citām elektroapgādes izmaksu komponentēm ir ļoti tuvs regulētajam tarifam jeb pamattarifam - 10,65 santīmiem par kilovatstundu. Līdz ar to ietaupījums atšķirībā no regulētā tarifa brīvā tirgus pionieriem ir tikai aptuveni 0,1-0,2 santīmi par kilovatstundu. Nelielai mājsaimniecībai ar patēriņu 100 kilovatstundu mēnesī tas ir maz - tikai desmit/divdesmit santīmu. Arī liela māja ar pirti, baseinu un patēriņu ap 1000 kilovatstundām mēnesī neko būtisku neietaupīs -tikai pāris latu mēnesī. Taču gudri patērētāji, kuri orientējas tirgus tendencēs, seko tā svārstībām un aktualitātēm, no tirgus var iegūt vairāk, ja izvēlas, piemēram, nofiksēt elektrības cenu zemu cenu periodā vai cenas piesaisti biržas svārstībām un elektroierīces darbina zemo cenu periodos - naktīs vai nedēļas nogalēs.
Nosaukt šābrīža vidējo elektroenerģijas tirgus cenu visām Latvijas mājsaimniecībām, ko nereti jautā, gan ir ļoti grūts uzdevums. Jo viens miljons mājsaimniecību - tie ir klienti ar visdažādākajiem elektrības patēriņa un norēķinu paradumiem, kas būtiski ietekmē arī cenu. Noteikt vienu vidējo ciparu būtu atgriešanās pie tiem pašiem regulētajiem tarifiem.
Igaunijā cenas augs
Pārejai uz elektroenerģijas pirkšanu tikai par tirgus cenu no nākamā gada 1. janvāra gatavojas arī Igaunijas mājsaimniecības, kur tas notiks daudz straujāk nekā mūsu valstī. Atšķirībā no Latvijas Igaunija šim procesam ir tehniski vairāk gatava, jo tur pastāvošā tarifu regulācija ir atšķirīga - regulēta tiek katra tarifa daļa atsevišķi (tīkla pakalpojumi, obligātais iepirkums, elektroenerģijas nodoklis, cena par elektrenerģiju u. c.). Līdz ar to Igaunijā tirgus atvēršana nozīmē vienas tarifa komponentes pārskatīšanu vienā datumā visiem klientiem - 1. janvārī vēsturiskais tirgotājs nomainīs tābrīža regulēto cenu pret biržas cenu. Savukārt Latvijā elektroenerģijas tarifu veido vairākas komponentes, un cena elektroenerģijai atsevišķi netiek izdalīta.
Pastāv gan būtiska atšķirība, kā tirgus ietekmēs mājsaimniecību cenas Latvijā un Igaunijā. Ņemot vērā Igaunijā aizvadītajos gados valsts praktizēto elektroenerģijas cenu subsidēšanas politiku uz videi nedraudzīgo Narvas elektrostaciju rēķina, kas ļāva saglabāt zemākas cenas tarifos nekā tirgū, kaimiņvalstī no nākamā gada elektrības cenas mājsaimniecībām nevis samazināsies, bet pieaugs. Zemās cenas Igaunijā nosaka arī savulaik šai valstij piešķirtā ES atļauja tirgu atvērt vēlāk nekā Latvijā - proti, no 2013. gada. Līdz ar to paredzams, ka elektroenerģijas komponente Igaunijā no nākamā gada varētu pieaugt par 50%, bet kopējās elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām kopumā - par 20%.
Palīdz atbalsta programmas
Tirgū ienākot vairākiem spēlētājiem un saasinoties konkurencei, valstīm jādomā arī par dažādu atbalsta programmu ieviešanu mazaizsargātajai elektroenerģijas patērētāju daļai. Eiropas valstu prakse rāda, ka viens no atbalsta mehānismiem ir tā sauktais universālais pakalpojums - noteiktas kvalitātes pakalpojumu apjoms, kas tiek garantēts zināmai iedzīvotāju grupai (maznodrošinātajiem u. c.). Konkrētajai atbalsta grupai tiek izrēķināts nepieciešamais subsīdiju apjoms minētā pakalpojuma nodrošināšanai, kas tiek segts no pārējo tirgus dalībnieku maksājumiem proporcionāli apgrozījumam.
Lai tirdzniecība mājsaimniecību segmentā aktivizētos, elektroenerģijas tirgotāji gaida vairumtirdzniecības cenu zonas izveidošanos Latvijā. Tomēr visvairāk mājsaimniecību iesaistīšanos tirgū veicinātu spiediens no patērētājiem, kas mudinātu tirgotājus izstrādāt individuālus, interesantus piedāvājumus fiziskām personām.
*AS Latvenergo projektu vadītājs