Varbūt vienkāršākais, ko kanceleja būtu varējusi darīt Valda Zatlera publiskā tēla labā, t.i., atbalstot Valsts prezidentu, ir neapmaksāt mobilā telefona sarunas personai, kas nav prezidenta kancelejas darbinieku sarakstā - proti, Lilitai Zatlerei. Turklāt gan šis, gan citi pārkāpumi, ko prezidenta kancelejas finanšu izlietojumā atklājusi Valsts kontrole, diemžēl ir saistīti ne tikai ar kaut kādām grāmatvežiem vien saprotamām līdzekļu uzskaites kļūdām.
Tāpēc īpaši skumjš ir fakts, ka prezidenta kanceleja pakļāvusies uzņēmuma Valsts nekustamie īpašumi prasībai un piekritusi maksāt četrkāršoto īres cenu, turklāt ar atpakaļejošu datumu - arī par pagājušo gadu (dzirdēts, ka tāda «biznesa kultūra» nereti tiek izkopta Krievijā). Un jautājums jau nav tikai par to, ka saskaņā ar tobrīd spēkā esošo līgumu VNĪ īres maksu nebija tiesīga celt vairāk kā par 15% un tāpēc vien prezidenta kancelejas cilvēkiem bija jāiestājas par budžeta līdzekļu samērīgu izlietojumu, un, ja ne citādi, tad jāvēršas Valsts kontrolē, pirms vēl Valsts kontrole pati ir vērsusies pie viņiem. Jautājums ļoti lielā mērā ir par to, ka VNĪ vienīgais akcionārs (100% akciju) ir valsts, t.i., it kā jau mēs visi kopā. Tādējādi sanāk - mēs visi, t.i., valsts, par mūsu kopējiem līdzekļiem remontējām prezidentam rezidenci (cik nu dārgu prezidenta ģimene vēlējās un kanceleja ļāva). Izremontējām. Tagad VNĪ atkal prasa mūsu kopējos līdzekļus, jo remontdarbos esot ieguldīti apjomīgi finanšu līdzekļi (mūsējie). Sliktākajā gadījumā izskatās pēc tā, ka valsts maksā divreiz, labākajā - ka valsts tiek piespiesta pārlikt naudu no vienas kabata otrā, taču šī procesa laikā pārāk daudz latu kaut kur nobirst. Tā kā valstij piederošo VNĪ kapitāldaļu turētāja ir Finanšu ministrija un prezidenta rezidence šobrīd nav vienīgais VNĪ saimniekošanas absurda rādītājs, jācer, ka ministram Repšem koalīcija (apliecinot, ka tai nav svarīgāku interešu par valsts interesēm) ļaus sakārtot mums visiem piederošo uzņēmumu, neskatoties uz to, ka VNĪ ilgstoši ir saistīta ar Tautas partijas interesēm (uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir TP biedrs un ziedotājs Māris Kaijaks).
Bet, atbildot uz jautājumu, vai tad, ja tas, kā tagad tiek «apčakarēta» valsts, tiktu darīts ar viņiem pašiem par viņu personīgajiem līdzekļiem, prezidenta kancelejas un VNĪ darbinieki to pieļautu, var arī saprast, kāpēc šobrīd mēs esam tur, kur mēs esam.