Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) sagatavojusi ļoti īpašu notikumu - latviešu tautasdziesmu vidē smeltu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumu programmu Spodrē manu dvēselīt'. Tā jau parādīta Latgales vēstniecībā Gors, un nu šovakar, 14. martā, plkst. 18.00 kārta koncertam Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē. Klausītāju vērtējumam tiks nodoti Paula Dambja, Jura Karlsona, Pētera Plakida, Selgas Mences, Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda, Gundegas Šmites, Rolanda Kronlaka, Jura Vaivoda, Kārļa Lāča, Jāņa Aišpura un septiņu vēl tikai topošo komponistu, kompozīcijas studentu, jaundarbi. Tos gan koncerta mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā, gan topošo diriģentu vadībā izdziedās JVLMA jauktais koris un etnomuzikoloģijas studenti.
Koncerts ir vērienīga kopprojekta rezultāts, kas tapis augstskolas Diriģēšanas, Etnomuzikoloģijas un Kompozīcijas katedras sadarbībā. «Koncerta ideja ir vērsta ļoti daudzos dažādos virzienos. Pirmkārt, tas ir mūžam aktuālais jautājums par jaundarbu tapšanu, kas virza mūsu kultūras attīstības procesu. Dažkārt rodas tiešām kāda izcila un unikāla mūsu repertuārā paliekoša muzikāla vērtība, par ko mūsu kora kultūru apbrīno visā pasaulē,» stāsta Māris Sirmais, kurš pats par to pārliecinājies, daudzus gadus organizējot jaundarbu projektus ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā. Pēc tam šie darbi atbalsojas visā pasaulē, kur tos izpilda jau citi pazīstami kolektīvi.
Stāstot par konkrēto ideju, M. Sirmais uzsver, ka tajā apvienojas trīs būtiski virzieni - kompozīcija, etnomuzikoloģija un kora kultūra, caur kuru daudzi pasaulē iepazinuši latviešu tautasdziesmu un tautastērpu. Kompozīcijas katedras vadītāja profesore Selga Mence savukārt priecājas par iespēju Māra Sirmā un etnomuzikoloģijas klases vadītājas profesores Andas Beitānes izauklētajā idejā iesaistīt visus kompozīcijas studentus. Daļai tā bijusi pirmā saskare ar kori vai tautasdziesmu. «Etnomuzikologi palīdzēja topošajiem komponistiem atrast dziesmas, stāstīja par to jēgu un dziedāšanas tradīcijām, arī paši dziedās un spēlēs koncertā. Uzdevums bija radīt kompozīciju, kaut ko noteikti paņemot no tautasdziesmas - melodiju, intonāciju, tekstu vai tautas instrumenta tembru,» stāsta Selga Mence, kura pati koncertam sacerējusi Paslēpes ar tautasdziesmu. Viens no viņas studentiem, Jēkabs Jančevskis, izvēlējies Ojāra Vācieša dzeju un kokli kā etnokoda nesēju. Evijai Skuķei saistoši izdevies apvienot kori ar tautiskajām balsīm. Savukārt Rolanda Kronlaka audzēknei Annai Ķirsei ir koris un elektronika. Rakstīja visi - no pirmkursniekiem līdz maģistriem -, bet pēc tam labākās dziesmas izvēlējās koncertā - konkursā, kas noritēja ar lielu degsmi, jo vērtēja gan pedagogi, gan koris, gan publika.