Viena no tām ir saistīta ar pērn pašvaldību valdījumā un apsaimniekošanā nodotajām piekrastēm un publiskajiem ūdeņiem, kas ir valsts īpašumā. Pašvaldības prasa ikgadējo valsts dotāciju jūras piekrastes joslas uzturēšanai.
Ministru kabineta (LPS) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols valdībai ir jāpievieno valsts budžeta projektam un vidēja termiņa - trīs gadu - budžeta projektam, tos iesniedzot Saeimā. Trešdien LPS dome lems, vai pilnvarot LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini šo protokolu parakstīt. Pagātnē ir bijušas vairākas reizes, kad LPS priekšsēdis šādu pilnvarojumu nav saņēmis. Gaisotne valdības komitejas sēdē pirmdien neliecināja, ka šogad varētu rasties līdzīgi sarežģījumi. Jāatgādina arī, ka premjers Māris Kučinskis (ZZS) vēl pirms gada sēdēja pretējā pusē kā Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un ļoti labi izprot pašvaldību situāciju. Tiesa, protokola apspriešanas gaitā viņš bija diezgan nepiekāpīgs.
Arī LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis sēdē apstiprināja, ka nesaskaņoto jautājumu nav daudz. Kā katru gadu, notika diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, kas tagad ir 80% pašvaldību budžetiem, bet 20% - valstij. LPS vēlējās šīs proporcijas palielināšanu līdz 81% par labu pašvaldībām. Tā kā valdība tam nepiekrita, LPS prasīja, lai protokolā tiek ierakstīts - ja nākamajos trijos gados valdība veic kādas izmaiņas, kuru rezultātā samazinās pašvaldību ieņēmumu bāze vai palielinās izdevumi, tad tām valsts šo negatīvo fiskālo ietekmi kompensē.
LPS priekšsēdis A. Jaun-sleinis, piemēram, minēja varbūtēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. M. Kučinskis to nevarot atbalstīt, jo, viņaprāt, nevar neko automātiski paredzēt. Ja notiks kādas izmaiņas, tad tās jebkurā gadījumā tikšot apspriestas ar pašvaldībām.
Arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne neredzēja pamata šādam ierakstam, ja katru gadu ar pašvaldībām notiek sarunas.
Pērnā gada janvārī stājās spēkā Zemes pārvaldības likums, kas paredz valsts īpašumā esošās piekrastes teritorijas nodot pašvaldību apsaimniekošanā.
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības vadītājs, Ventspils novada priekšsēža vietnieks Māris Dadzis (Vienotība) komitejas sēdē atgādināja Likumā par budžeta un finanšu vadību noteikto, ka valstij šādos gadījumos ir jādod līdzi finansējums funkcijas īstenošanai. M. Dadzis informēja, ka 2015. gadā pašvaldības piekrastes apsaimniekošanai ir iztērējušas 1,77 miljonus eiro, bet vēl 2,2 miljoni eiro ieguldīti teritorijas attīstībai. Valdības viedoklis ir, ka pašvaldības var gūt ienākumus jūras piekrastes uzturēšanai, to iznomājot. M. Dadzis skaidroja, ka Latvijā kopējā jūras piekraste ir 495 kilometri un situācija pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. Piemēram, Ventspils novadā jūras piekrastes josla ir 90 kilometru, bet tikai dažās vietās ir iespējams no tās iznomāšanas gūt ienākumus. No šiem līdzekļiem neesot iespējams nodrošināt teritorijas uzturēšanu un attīstību.
Pašvaldību un valdības viedoklis atšķīrās vēl vairākos jautājumos. Abas puses palika katra pie savas pozīcijas arī par pedagogu darba samaksu, kas, pēc A. Jaunsleiņa domām, vidējā termiņā būtu jānodrošina no valsts budžeta, ieskaitot pirmskolas izglītības iestāžu pedagogus.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) varot piekrist, ka sistēma būtu saprotamāka, ja būtu viens finanšu avots. Taču pašlaik tas neesot iespējams, jo izglītības reforma ir tikko sākta. Ministrs uzsvēra, ka tas ir saistīts arī ar diskusiju par skolas gaitu uzsākšanas vecumu.
Darba grupā vēl ir priekšā diskusija arī par speciālajām pirmskolas iestādēm, kā arī internātskolu attīstību un finansēšanu nākotnē. LPS vēl uzstāja, ka ir jānovērš iespēja deklarēt dzīvesvietu adresēs, kurās persona faktiski nedzīvo vai kur viņai nav tiesiska pamata dzīvot.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane paskaidroja, ka valdība no savas puses visus ierobežojumus jau ir noteikusi un tagad likums par dzīvesvietas deklarēšanu tiek skatīts Saeimā. Puses vienojās iesaistīties diskusijā, kas notiks Saeimā izveidotajā darba grupā.