Vienā no divām disciplīnām, kurās otrdien sadalīja medaļu komplektus, startēja arī Latvijas pārstāve garo distanču skrējēja Prokopčuka. 10 000 metru distancē Jeļena lielajos mačos startēja pēc lielāka pārtraukuma, jo viņas pamatdisciplīna ir maratons. Iespējams, tāpēc jūrmalniecei nebija viegli pielāgoties taktiskajai cīņai distancē. Pusdistancē ilgāku laiku Jeļena skrēja pat pa otro celiņu, lai nezaudētu izdevīgu pozīciju. Pie 7000 metru atzīmes Prokopčuka uzņēmās skrējiena vadību, vēl kādu laiciņu turējās labā pozīcijā, bet trīs apļus pirms finiša sāka atpalikt no vadošajām skrējējām. Diemžēl finišā Prokopčuka palika vienu vietu aiz labāko desmitnieka.
Pirmais startējošais Latvijas vieglatlēts Cīrihes sektoru atstāja ar vilšanās sajūtu. 2010. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs lodes grūšanā Māris Urtāns pirmajā mēģinājumā uzrādīja pieticīgu rezultātu 18,35 metri. Otrajā un trešajā mēģinājumā lode piezemējās aptuveni tajā pašā vietā, un, sapratis, ka uzlabojuma nav, Urtāns izkāpa no sektora. Beigās sanāca pēdējā - 23. vieta.
Krievijas lodes grūdējs Aleksandrs Ļesnojs kā pēdējais iekļuva finālsacensībās ar 19,88 metriem. Pirms izlidošanas uz Eiropas čempionāta mājvietu sacensībās Tallinā Māris uzrādīja sezonas labākos rezultātu 19,79 metri, taču pēc starta Cīrihē atzina, ka sajūtas atkal kaut kur pazudušas.
Skrejceliņā pirmā no mūsu sportistiem startēja Agata Strausa 1500 metru distancē. Savā skrējienā Strausa bija priekšpēdējā ar rezultātu 4 minūtes un 17,61 sekunde. Šosezon viņa bija uzrādījusi laiku 4:12,54, taču jāņem vērā, ka sacensībās, kurās skrējiena laikā notiek cīņa par labāku pozīciju, reti kad krīt rekordi.
Latvijas cerību disciplīnā šķēpmešanā divas pieredzējušākās mūsu metējas Sinta Ozoliņa-Kovala un Madara Palameika jau pirmajā mēģinājumā pārsniedza kvalifikācijas normu, kas bija salīdzinoši pieticīga - 57,50 metru. Kopējā kvalifikācijas ieskaitē Ozoliņai-Kovalai sestais (59,47 metri), Palameikai - 10. (57,86 m) rezultāts. Līna Mūze īsti nebija gatava cīņai par iekļūšanu finālsacensībās. Neviens no trijiem metieniem ne tuvu neraisīja cerības. Labākajā metienā tikai 53,42 metri. Iekļūšanai labāko divpadsmitniekā vajadzēja rezultātu 57,54 metri. Šķēpmetējām finālsacensības ceturtdien sāksies pulksten 21.40 pēc Latvijas laika.
Patīkamāko pārsteigumu rīta cēlienā sarūpēja 400 metru barjerskrējējs Jānis Baltušs. Savā skrējienā viņš cīnījās līdz pēdējam distances metram, uzrādīja vienādu rezultātu ar spānis Serhio Fernandesu - 50,89 sekundes, taču pēc fotofiniša izpētes ceturtā vieta skrējienā tika piešķirta Baltušam. Četri labākie no katra skrējienā pēc finiša arī jau varēja būt droši par iekļūšanu 24 pusfinālistu skaitā. Baltušs sasniedza arī savu personisko rekordu.
«Malacis - ko lai vēl piebilst,» ar Dienu iespaidos par Baltuša skrējienu dalījās Latvijas izlases galvenais treneris Edvīns Krūms. «Puslīdz skaidrs, ka fināla latiņa viņam pagaidām par augstu, taču, ja spēs atjaunot spēkus, var uzrādīt pat rezultātu 50,50 sekundes, jo tehniskajā izpildījumā rezervīte palika.»
Sprinteris Ronalds Arājs Cīrihē jūtas gandrīz vai kā mājās, jo čempionāta laikā kopā ar tēvu dzīvo pie vecākā brāļa Henrija. Savā skrējienā Arājs ar sezonas labāko rezultātu 10,41 sekunde ieņēma 5. vietu. Lai nevajadzētu nervozēt, vajadzēja 0,01 sekundi labāku rezultātu, taču beigās izrādījās, ka Ronaldam bijis ātrs skrējiens, un viņš pēc uzrādītā rezultāta iekļuva 24 sportistu skaitā, kas trešdien startēs pusfinālā.
Dmitrijs Jurkevičs jau pirms starta bija izteicies, ka 800 metru skrējienu izmantos kā iesildīšanos pirms 1500 metru distancēs. Nosakot prioritātes vēl pirms ierašanās Cīrihē, nepārsteidz Jurkeviča palikšana ārpus pusfinālistu skaita.
Tāllēkšanas kvalifikācijas sacensībās Aiga Grabuste savu labāko rezultātu - 6,65 metri uzrādīja trešajā mēģinājumā. Pirmajā bija 6,51, otrajā - 6,41 metrs. Māsas Lauma un Māra Grīvas neiepriecināja. Lauma Grīva kvalifikācijas sacensības beidza ar gaužām pieticīgu rezultātu 6,14 metri. Māra Grīva palika bez rezultāta.