Par maz ceļa zīmju

Guntars Pulss
Autožurnālists
Dienvidu tilts prasa katram autovadītājam izstrādāt savus braukšanas ieradumus, neļauj lēni ripot un grozīt galvu, vienlaikus ar pirkstu velkot līdzi kartē, tā meklējot pareizo nobrauktuvi. Starp citu, līdzīgi tas ir arī uz pārējiem Rīgas tiltiem. Domāju, nevienam autovadītājam nenāktu par ļaunu, ja, piemēram, Maskavas ielā pirms šī tilta uzbrauktuvēm vēl papildus uzstādītu ceļa zīmes, kas autovadītājiem liktu laikus iekārtoties viņiem vajadzīgajā joslā, lai turpinātu iecerēto maršrutu. Tagad izvēle jāizdara pēdējā brīdī, turklāt jāuzmanās no tramvaja un līdzās braucošajiem auto.

Ojārs Vētra
Autožurnālists
Dienvidu tilts ar nolūku būvēts tā, lai spētu uzņemt lielu transporta plūsmu, tādēļ no autovadītājiem prasa paaugstinātu uzmanību un precizitāti manevros, kā arī pareizi izvēlētu braukšanas ātrumu. Piemēram, sešpadsmit kilometru garais Ēresunda tilts, kas savieno Zviedriju un Dāniju, arī nebūt nav pārslogots ar ceļa zīmēm. Tiesa, tuvojoties Kopenhāgenas lidostai, ceļa zīmju ir tik daudz, ka tās sāk ņirbēt gar acīm. Nedaudz mazāk to ir Zviedrijas pusē pie Malmes, taču arī tur svešiniekam nav iespēju apmaldīties. Tikmēr Dienvidu tilta viaduktos un nobrauktuvēs trūkst nepieciešamo ceļa zīmju.