Vai atceraties tautas pasaku par kungu, kurš izziņoja, ka gribētu tādus visneticami neticamākos melus dzirdēt? Kurš izstāstītu pasaules trakākos melus, dabūtu pusi no princeses un karaļvalsti par sievu.
Un tā - izsludināts iepirkums, sabraukuši melu meistari no malu malām. Paēd brokastu un sāk melot. Oligarhs gadījies cietpaurains, stāsta viņam to un šito, bet kungs tik tic un tic. Gluži kā tāds latviešu vēlētājs.
Pirmais precinieks runā - Jurģis Liepnieks ar «kopīpeistiem», taisīšot gan Saskaņas centra, gan Nacionālās apvienības reklāmas kampaņu - ticu, ticu, kas tad tam neticēs.
Otrais nāk un stāsta, ka Valsts kontroles atzinumi esot rakstīti kaķiem, jefiņiem un Elitai, bet vismazāk jau Rīgas satiksmei - nav melots, tas nemaz nav melots.
Trešais lūko melot, ka Straujumas kundze nezina, par kādiem interešu konfliktiem viņai piesienas - ticu, ticu, skaidra patiesība.
Vēl viens lasa no lapiņas, ka Valdis D. šķīsts kā bāreņa asara - kas tad tie par meliem?! Tam tak visa Eiropa tic…
Jau krēslojis. Šķitis, ka princesei fiktīvās laulības atkal nesanāks, pēkšņi ieskrien ciema muļķītis un sauc - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ieviesīšot ikgadēju ikkatra ienākumu deklarēšanas sistēmu. Aizdomu gadījumā katram pašam vajadzēšot pierādīt, ka viņš, piedodiet, nav mērkaķis. Nav ko šķērdēt valsts administratīvos resursus.
Kungs paģībst. Kad nu sulaiņi dabū pie jēgas, sāk kliegt - meli, meli, tam neticu un nekad neticēšu!!!! - tā kliedz vēl līdz šai dienai, ja vien nav nomiris. Ciema muļķītis no princeses atteicās, jo negribot ar vēl vienu sievišķi tiesāties. Kungam uzlika auditu - ka tik neesot koruptīvas pazīmes. Pasakas beigas.
Tas nāca prātā, lasot par KNAB ierosinājumu - visiem, kuri spēj paiet, vajadzēšot katru gadu savas ienākumu būšanas nodeklarēt. Un tad jau gudrāki cilvēki lemšot, vai nopelnīts nav par daudz. Melnā humora cienītāji var iztēloties, kā sabiedrības godīgā daļa, pieres saraukusi, noņemas ar valsts kārtējo iegribu apmierināšanu. Vēl labāk būtu katra pilsoņa ienākumus deklarēt ik dienu - atnāk vakarā no darba, ieslēdz datoru, aizpilda tabuliņu un visas lietas. Kaut kas līdzīgs vakara lūgšanai.
Pirms pāris gadiem VID veica vispārēju vai gandrīz vispārēju iedzīvotāju mantiskā stāvokļa «nulles» deklarēšanu. Ilgs laiks pagāja, mierinot un stāstot, kā nu tas viss izdarāms. Galu galā nodeklarēja.
Kas tālāk? Dzirdējām, ka iegūtie rezultāti it kā rādot - kādi 20 tūkstoši dzīvojot pāri saviem līdzekļiem; šausminājāmies par kādu x, kuram piederot 35 braucamie, par y, kurš parādā 140 miljonus, vai par z, kurš aizdevis 280 miljonus latu. Par tālākām konsekvencēm gan dzirdēts mazāk.
Nu, lūk - lai jezgu padarītu nepārtrauktu, ikgada deklarācija būtu tas īstais ceļš. Bez tam - šoreiz būs jādeklarējas visiem, nevis kādiem 140 tūkstošiem, kā tas bija «nulles» deklarāciju gadījumā. Tomēr konsultants ieteic atslābt.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - ieteicams pamazām gatavot savus mazbērnus tam, ka viņiem būs jāstāsta saviem mazbērniem par varbūtēju ikgada deklarāciju iesniegšanu. Gatavošanās vienreizējai «nulles» deklarēšanai notika kādus 15 gadus, tātad ikgadēja procedūra, loģiski, prasīs ilgāku laiku. Tikām arī iedzīvotāju skaits būs optimāli sarucis, un, lai realizētu lielo projektu, tie visi strādās KNAB. Līdz ar to ikgadēja un pat ikdienas deklarēšanās lielas pūles vairs nesagādās.