Pērnā gada 8.novembrī notikušās valdības sēdes protokols liecina, ka, lemjot par a/s Parex banka pārņemšanu, atbalstu pārņemšanai pauduši visu Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdībā esošo partiju - Tautas partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa un Tēvzemei un brīvībai/LNNK pārstāvošie ministri.
Turklāt pārņemšanas brīdī ministriem jau bijis zināms, ka Parex bankas glābšanā būs jāiegulda milzīgi līdzekļi, jo, kā liecina protokols, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis valdību informējis, ka Parex bankas likviditātes nodrošināšanai būs nepieciešami 200-600 miljoni latu, kā arī būs jāvēršas Eiropas Komisijā ar lūgumu nodrošināt «riska spilvenu» viena miljarda apmērā.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, uzskatot, ka «Parex bankai kapitāla vairs nav», lēsa, ka likviditātes nodrošināšanai jāieliek kapitāls, kam vajadzīgi 950 miljoni latu.
Likvīdo līdzekļu apmērs saskaņā ar Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboltiņa valdībai teikto Valsts kasē Parex bankas pārņemšanas laikā bijis 450 miljoni latu, liecina protokols.
Parex bankas pārņemšanas apspriešanas protokols arī apliecina iepriekš publiski izskanējušo, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau pirms 8.novembra sēdes, kurā par diviem latiem tika pārņemts 51% Parex bankas, rosinājusi piemērot bankai līdzekļu izņemšanas ierobežojumus ne vēlāk kā ar pērnā gada 11.novembri, bet pret to iebildis I.Rimšēvičs, pamatojot, ka «tā būtu vislielākā aplamība - Ministru kabinetam lemt par ierobežojumiem un tad par bankas iegādi. Ierobežojumu rezultātā noguldītos līdzekļus varēs dabūt tikai valsts un pašvaldības, bet ne cilvēki».
Tāpat sēdes protokols liecina, ka sākotnēji bijusi runa par visas akcionāru mantas ieķīlāšanu, bet tad panākta vienošanās tikai par vienu miljonu latu katram. Lai arī sēdes laikā finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) atzinis, ka sarunas ar līdzšinējiem akcionāriem bijušas smagas, jo akcionāri nepiekrita ieķīlāt visu, ministri vienojās par šī nosacījuma korekcijām.