Likumprojekts paredz valstij piederošās jūras piekrastes un iekšzemes publisko ūdeņu nodošanu pašvaldību valdījumā. Taču tā kā vairākums piekrastes pašvaldību nav piekritušas tam bez papildu finansējuma, VARAM, balstoties uz konkrētiem aprēķiniem par pludmaļu apsaimniekošanas pasākumu izmaksām, ir ierosinājusi ik gadu šim mērķim piešķirt vienu miljonu latu, sadalot to starp 17 pilsētām, novadiem, minēts likumprojekta anotācijā. Detalizētāku komentāru ministrija Dienai nesniedza. Plānots, ka par šo naudu pašvaldības varēs ierīkot pārģērbšanās kabīnes, soliņus, veikt atkritumu apsaimniekošanu un citus pasākumus. Šis likumprojekts sakārtos zemes pārvaldības jomu, radīs iespējas pašvaldībām legāli apsaimniekot piekrastes teritorijas, nodrošinās finansējumu, atzinīgi par atsevišķām likumprojekta normām izsakās Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš. Tomēr viņu uztrauc, ka valsts saglabā iespēju atņemt šīs valdījuma tiesības. Savukārt Latvijas Makšķernieku asociācijas (LMA) valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs izsaka bažas, ka publisko ūdeņu nodošana valdījumā var novest pie to masveida iznomāšanas un licenzētas makšķerēšanas ieviešanas ūdenstilpēs, bet nenodrošinās tajās esošo dabas resursu saglabāšanu. Tāpēc LMA mudinājusi izstrādāt vienotus, visiem obligātus publisko ūdeņu apsaimniekošanas noteikumus un ir gatava piedalīties to izstrādē. Diena jau rakstīja, ka vides organizācijas raizējas arī par jūras un publisko ūdeņu piekrastes apbūvi un pieejas liegšanu.
Likumprojekts nosaka zemes izmantotāju pienākumus, piekļuves nodrošināšanu publiskām teritorijām, zemes degradācijas novēršanas pasākumus, Latvijas Zemes fonda izveidošanu un citus ar zemes pārvaldību saistītus jautājumus.