Ja tur vairākus pundurežus kopā, tie var sākt cīniņus par hierarhiju grupā, kas nereti beidzas ar brūcēm un ievainojumiem. Kautiņi parasti sākas laikā, kad eži kļūst seksuāli aktīvi. To zinot, cilvēki biežāk tur vienu ezi. Ja pundurežus audzina kopā jau no mazotnes, iespējams, ka tie spēs sadzīvot.
Īpaši jāparūpējas par ežu būri. Dzīvniekam jānodrošina fiziskās aktivitātes, tāpēc būrī ieteicams ierīkot skrejamo ratu, dažādas lēzenas trepes utt. Vēlams reizi dienā pundurezi izlaist paskrieties lielākā teritorijā, piemēram, istabā. Pundurezi ieteicams turēt +22 līdz +27 grādu temperatūrā. Ja telpā būs vēsāks, ezis kļūs kūtrs un apātisks. Pundureža mājoklī nevajag ierīkot spilgtu apgaismojumu. Pakaišiem jābūt mīkstiem un ar labu mitruma uzsūktspēju, piemēram, apses vai priedes skaidas.
Par nopietnākām pundureža veselības problēmām var liecināt strauja krišanās svarā, apātija, ēstgribas samazināšanās utt.
Biežākās veselības problēmas ir saistītas ar ādu. Nereti kaitēm ir parazitāra izcelsme. Šo slimību diagnostikai nepieciešami ādas nokasījumu paraugi, kurus izmeklē ar mikroskopu. Pie veterinārārsta ar speciālu apgaismojumu (Vuda lampu) var noteikt sēnīšu radītas ādas problēmas. Ja pundurezis tiek barots ar svaigu, termiski neapstrādātu gaļu, veselības traucējumus var radīt arī endoparazīti. Tāpēc vēlams vismaz divreiz gadā dzīvniekam veikt profilaktisku attārpošanu. Ja veselības problēmas pundurezim ir nopietnas, tā pilnīgai izmeklēšanai bieži nākas izmantot gāzes anestēzijas masku. Kad to uzliek, ezis iemieg. Pundureža klīnisko izmeklēšanu, asins parauga noņemšanu u. c. manipulācijas var veikt tikai tādā veidā.
* Rīgas zoodārza veterinārārste