Viņa joprojām noliedz jebkādu viltojumu izgatavošanu, bet _Dienas_ aptaujātie eksperti norāda - ja viltojums tomēr ir bijis, tas ir nopietns noziegums un nedrīkst noniecināt tā nozīmi. «Kaut ko ierakstot vai neierakstot protokolā, likumu var novirzīt nevis uz plenārsēdi, bet uz miskasti, tāpēc tas ir ļoti nopietni,» norāda _Providus_ krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.
Saeimas deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne (Vienotība) 23. februārī presei paziņoja, ka V. Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu to Krimināllikuma grozījumu virzību, kas saistīti ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. Prokuratūrai lūgts sākt izmeklēšanu par dienesta viltojumu, jo sēdes audioieraksts liecinot, ka par likumprojekta virzīšanu tālāk nobalsojis deputātu vairākums, bet protokolā vēlāk norādīts, ka konstatētas būtiskas nepilnības un likumprojekts pilnībā jāpārstrādā. V. Muižniece, iespējams, esot darbiniekiem devusi norādījumus, ko tieši rakstīt protokolā.
V. Muižniece Dienai skaidroja, ka laikā, kad Juridiskā komisija saņēmusi Krimināllikuma grozījumu projektu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatījusi grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā un, ņemot vērā rūgto pieredzi, ka Saeimā tiek pieņemti savstarpēji nesaskaņoti likumi, bijis jānogaida, kamēr būs skaidrs, ko šis likums noteiks. «Vispārsteidzošākais ir tas, ka deputātiem tiek pārmests, ka viņi ir ievērojuši pašu lemto,» uzsver V. Muižniece. Grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā beidzot pieņemti tikai 2010. gada vasarā - aptuveni tajā pašā laikā, kad viņa jau Saeimu atstājusi, lai kļūtu par Satversmes tiesas (ST) tiesnesi, tādēļ viņa nezinot, kādēļ ar Krimināllikuma grozījumu virzīšanu kopš tā laika neviens vairs nav nodarbojies. Viņa arī noliedza jebkādus mēģinājumus mākslīgi «nobremzēt» grozījumu virzību un norādīja, ka tas vienkārši nebūtu iespējams, jo to uzreiz būtu pamanījuši pārējie komisijas deputāti. Jāpiebilst, ka šajā laikā Juridiskajā komisijā darbojās arī opozīcijas pārstāvji, tajā skaitā I. Čepāne. Tā laika komisijas deputāti gan raidījumam De facto skaidrojuši, ka šo sēdi vai to, ka būtu vienojušies likumprojektu nevirzīt, neatceroties.
Kritizē arī Kūtri
Krimināltiesību pētnieks A. Judins savukārt norāda - ja protokols viltots, tajā saskatāmas nopietna nozieguma pazīmes. «Protams, cik juristu, tik viedokļu, bet es uzskatu, ka tas ir nopietni un ir pamats paskatīties uz pantiem, kas paredz atbildību par dienesta viltojumu un dienesta nolaidību,» viņš norāda. Arī zvērināts advokāts Indulis Balmaks uzskata, ka V. Muižnieces protokola lieta ir nopietna. «Neatkarīgi no tā, vai Muižnieces kundze to ir izdarījusi apzināti vai neapzināti, tas ir nopietns ētikas jautājums, kas liek apšaubīt viņas kā tiesneses reputāciju. Ja tas ir bijis darīts apzināti, ir viennozīmīgi skaidrs, ka tas ir krimināli sodāms nodarījums,» skaidro jurists.
Viņiem pievienojas Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne profesore Kristīne Strada-Rozenberga, kura norāda: ja apstiprināsies viltojuma fakts, par sīkumu to saukt nevar. «Ja arī prokuratūra konstatēs kādu likumpārkāpumu, kur īsti nav noziedzīga nodarījuma, [ko darīt] jāskatās pašam cilvēkam - kā redzam, Vācijā ministri atkāpjas no amata un atsakās no doktora grāda arī plaģiāta dēļ. Tas jau ir iekšējās ētikas jautājums.» Viņa gan piebilst, ka pāragri galīgus atzinumus un nosodījumu nedrīkst izteikt.
ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris «protokola lietu» nodēvējis par linča tiesu un norādījis, ka, paziņojot par to publiski, nomelnota gan Saeima, gan ST. Viņš gan arī atzinis, «ja tas apstiprināsies, būs jārīkojas», bet pagaidām ST šīs lietas sakarā nekas neesot jādara. Viņa viedoklim gan nepiekrīt Sabiedrība par atklātību Delna, kura G. Kūtri aicinājusi uz laiku pārtraukt V. Muižnieces dalību tiesas spriedumu taisīšanā. Arī tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) G. Kūtra izteikumus šīs lietas sakarā vērtē kritiski: «Manuprāt, Kūtris nav izteicies veiksmīgi. Tad sanāk, ka katrs Latvijā atklāts noziegums met ēnu uz Latvijas valsti un tos labāk neatklāt.»
Nav, kas vērtē ētiku
Prokuratūra gan pagaidām nekādu jaunu informāciju nesniedz, vien apstiprina, ka iesniegums saņemts un tiek izvērtēts. Ja kriminālpārkāpumus nekonstatēs, var rasties grūtības ar lietas izvērtēšanu no ētiskā aspekta. Novembrī intervijā Dienai A. Štokenbergs norādīja, ka tiesnešiem pašlaik dota pārāk liela vara pašiem vērtēt savu darbu, tādēļ būtu jāizveido jauna «ētikas tiesa», kurā darbotos visu juridisko profesiju pārstāvji. Tās izveide gan pagaidām ir tikai ieteikumu izstrādes stadijā. Arī jau pastāvošā Tiesnešu ētikas komisija nevar izvērtēt šo lietu - tās vadītājs Visvaldis Sprudzāns norādīja, ka ST tiesnešu pārkāpumi tās kompetencē neiekļaujas.
Pati V. Muižniece savukārt joprojām uzskata, ka skandāls sacelts politisku motīvu dēļ un ir mēģinājums ietekmēt tiesu, kurai jāspēj pretoties šim spiedienam. «Politikā atgriezties negribu. Man patīk savs darbs, un mani neuztrauc tas, vai patīku politiķiem,» viņa uzsver.