Vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) paredz - pašlaik aizsardzībai atvēlēti 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IK), savukārt nākamgad tie būs 1,14%, kas naudas izteiksmē nozīmē finansējuma apgriešanu vairāku desmitu miljonu latu apmērā.
Vienošanās ar SVF arī paredz samazināt karavīru skaitu. I.Lieģis pieļauj, ka varētu tikt pārskatītas jūras spēku un gaisa spēku funkcijas. «Mums ir jākoncentrējas uz sauszemes spēkiem,» uzsver ministrs.
Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Aizsardzības ministrijas (AM) vadība vēlas nomainīt atsevišķus komandierus. Līdz šim lielāko neapmierinātību ir raisījusi jūras spēku vadība, kas iegādājusies nekvalitatīvus mīnu kuģus no Nīderlandes. Galvas sāpes arī rada 38 miljonu latu vērtais līgums par patruļkuģu būvi. Pašlaik ir iemaksāti jau 18 miljoni latu, un jau rudenī jāsākas pirmo kuģu būvēšanai. Taču tagad, kā pieļauj aizsardzības ministrs, varētu tikt apsvērts, kā samazināt šos izdevumus.
NBS komandieris Juris Maklakovs pieļauj, ka viena no iespējām samazināt izdevumus ir militārpersonu aizstāšana ar civilistiem. Piemēram, grāmatvežiem nebūtu militārpersonu pakāpju, tādējādi viņiem būtu jāmaksā tikai algas, nevis karavīriem paredzētās kompensācijas.
Tiek lēsts, ka aptuvenais nākamā gada finansējums aizsardzības resoram varētu būt 130 miljoni latu (šogad - 178 miljoni). Savulaik valstij iestājoties NATO, izdevumi bija jātuvina 2% no IK, taču AM nesagaida būtiskus alianses iebildumus par krīzes dēļ veiktajiem samazinājumiem.