E. Sprūdžs atgādināja, ka grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredz samazināt ievēlamo deputātu skatu novadu domēs, ir sagatavoti jau gada sākumā. Valsts sekretāru sanāksmē tie apstiprināti 30. augustā. Uz jautājumu, kāpēc tie tikai tagad ir MK komitejas sēdes darba kārtībā, Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane Dienai atbildēja, ka darba kārtību nosaka premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Viņa pieļāva, ka ministri bijuši aizņemti ar nākamā gada valsts budžeta un to pavadošo likumu izskatīšanu, tāpēc citi jautājumi atlikti. Pret projektu E. Dreimanei iebildumu nebija. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kura pirmdien vadīja komitejas sēdi V. Dombrovska vietā, jo premjers bija ārvalstu komandējumā, vēlējās pārliecināties, vai ar pašvaldību vēlēšanām saistītas izmaiņas vēl var veikt. CVK priekšsēdis A. Cimdars, kurš arī pirmdien bija ārpus valsts, Dienai sacīja, ka līdz valdības sēdei noskaidrošot CVK viedokli. Viņš personīgi uzskata, ka pēdējos grozījumus pašvaldību vēlēšanu likumā vajadzētu veikt līdz 1. martam. Kandidātu sarakstu iesniegšana vietējās vēlēšanās paredzēta no 12. līdz 21. aprīlim. E. Sprūdžs uzskata - ja būs politiskā griba, tad likumu Saeima varētu pagūt pieņemt. Vienotības deputāti pagaidām nav izteikuši gatavību atbalstīt deputātu skaita izmaiņas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā novados līdz 5000 iedzīvotājiem samazināt deputātu skaitu no 13 uz deviņiem deputātiem, līdz 20 000 iedzīvotāju - no 15 uz 11 deputātiem, līdz 50 000 iedzīvotāju - no 17 uz 13 deputātiem, bet ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - no 19 uz 15 deputātiem. Lielajās pilsētās atkarībā no iedzīvotāju skaita būtu 13 vai 15 deputātu, bet Rīgā 60 deputātu vietā - 35 domnieki. Deputātu skaitu palielināja, lai novados būtu nodrošināta pagastu pārstāvniecība. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Vineta Reitere pret iniciatīvu iebilda galvenokārt tāpēc, ka domēs lauku teritoriju intereses vairs nebūtu pārstāvētas, jo pilsētās ir vairāk vēlētāju, kas savēlēs savus deputātus. V. Reitere piekrīt Pārresoru koordinācijas centra direktoram Mārtiņam Krieviņam, kurš sēdē norādīja, ka diskusijai par deputātu skaita samazināšanu vajadzētu notikt tad, kad VARAM valdībā sniegs vērtējumu par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem. To plānots publiskot martā.
VARAM piedāvāja grozīt arī likumu par pašvaldību deputātu statusu, izņemot no tā normu, ka «deputāti savus pienākumus veic no darba brīvajā laikā». Arī šo projektu, ko ministrs nosauca par tehniskiem grozījumiem, ministrija sagatavoja gada pirmajā pusē un toreiz tas tika vērtēts kontekstā ar tagad Saeimā jau 2. lasījumam sagatavotajiem grozījumiem pašvaldību likumā, kas paredz amatu savienošanas ierobežojumus vietējiem deputātiem. Šīs normas izslēgšana dotu iespēju pašvaldībām deputātam maksāt lielāku algu, ja domē būtu viņu pamatdarba vieta, kas tagad tā nav. Tiesa, vairākas pašvaldības ir neziņā, ar ko deputāti varētu visu dienu pašvaldībā nodarboties.