Tas būtu pašvaldības līmeņa referendums, kādus Igaunijā ir iespēja iniciēt. Arī Latvijā tiek pētīta iespēja ļaut iedzīvotājiem balsot par pašvaldībai būtiskiem jautājumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža izveidotā darba grupa ir sagatavojusi Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu. Ir apkopoti nevalstisko organizāciju priekšlikumi šajā jautājumā, un šodien darba grupa tos izvērtēs un lems par nepieciešamajiem labojumiem. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis teic, ka ideja ir laba: «Vienīgais, rūpīgi jāizvērtē, kas šādu referendumu var virzīt un kādas sekas šāds lēmums var radīt.»
Tallinā iedzīvotāju bezmaksas vizināšana papildus izmaksātu 14 miljonus latu; aptuveni pusi no līdzekļiem plānots iegūt, apvienojot trolejbusu, tramvaju un autobusu kompānijas vienā, kā arī atlaižot no darba kontrolierus un atslogojot arī pašvaldības policiju, kas līdz šim ir piedalījusies bezbiļetnieku tvarstīšanas reidos. Pārējo nāktos segt pašvaldībai.
Arī Rīgas domē (RD) runas par bezmaksas sabiedrisko transportu ir bijušas vairākkārt, galvenokārt veidojot ikgadējo budžetu un piešķirot dotācijas Rīgas satiksmei. Uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis pastāstīja, ka ir ļoti grūti aprēķināt, cik šāds projekts izmaksātu mūsu galvaspilsētā: «Jāņem vērā, ka dramatiski pieaugtu pieprasījums pēc sabiedriskā transporta. Nāktos palielināt reisu skaitu, sūtīt ielās lielākus autobusus.» RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks Tallinas projektu uzskata par ļoti ambiciozu, taču saka: «Šobrīd šāda sistēma Latvijas galvaspilsētā nav realizējama. Rīgas sabiedriskais transports, ja tā var teikt, jau tagad ir sociāli orientēts, un tajā bez maksas pārvietojas trešā daļa no kopējā braucēju skaita - tie ir nestrādājošie pensionāri. Pilnu biļetes cenu maksā mazāk nekā puse pasažieru, pārējie izmanto atlaides.»