Laiku pa laikam, veikalā pērkot vīnu kādam konkrētam pasākumam, es pieķeru sevi, ka pārāk daudz domāju nevis par konkrētā vīna garšu, bet gan par tā saderību ar ēdienu, notikumu vai viesu kompāniju. Sevišķi mani priecē, ja izdodas atrast vīnu kādam ēdienam. Pēdējais notikums man saistās ar ciemošanos pie mātes. Bija plānotas nelielas svinības, kurās paredzēts baudīt tradicionālos mēlīšu salātus. No kombinācijas ar dzērienu viedokļa diezgan sarežģīts ēdiens, jo tā sastāvā vēl bez gaļas ir marinēti gurķi, majonēze, kečups. Lai atrastu piemērotu vīnu, mans domu gājiens bija šāds: gaļa ir pārāk smagnēja, lai derētu viegls baltvīns. Savukārt ozolkokā izturēts baltvīns būs pārāk smags šai uzkodai. Arī sarkanvīns būs par smagu, un miecvielas par daudz kontrastēs ar ēdienu. Tad es atcerējos, ka ir taču arī rozā vīns. Jā, tas būs īstais! Tā es nonācu pie rozā vīnu plaukta un atkal sāku prātot. Čīles rozā būs par spēcīgu un skābu. Tātad Jaunā pasaule nederēs. Pussaldais arī nederēs. Tas netiks galā ar skābo gurķi un kečupu. Jāņem kaut kas ar lielāku skābes saturu. Tā es nonācu līdz B&G Rosￃﾩ d'Anjou 2009, kas, manuprāt, saskanēja ļoti labi. Šis vīns nāk, iespējams, no slavenākā rozā vīnu reģiona Francijā - Anžū. Vīna aromāts ir ļoti ogains. Viegli varēsiet sajust skābenas zemenes, avenes un ķiršu notis. Ja baudīsiet atdzesētu, garša būs svaiga, dzīvīga. Ja vīns būs silts, atgādinās vecu kompotu. Tāpēc, lai tas nesagādātu vilšanos, sirsnīgi iesaku to glabāt ledusskapī, nevis virtuves bufetē.
Vīnu, ko dzert, es izvēlos arī pēc gadalaika. Ziemā man patīk smagnējie, bet vasarā labprātāk izvēlos vieglāku vīnu. Nesan manās rokās nonāca Mandra Rossa Fiano 2009 no Sicīlijas. To pagaršojot, uzreiz nopratu - šis ir visīstākais pavasara vīns. Garša man atgādināja persikus, nedaudz skābenus ābolus un bumbierus, un, ja vēl iedomājas, cik grādu tagad ir Itālijas dienvidos! Ap sirdi kļuva pavisam labi. Mani vienmēr ir interesējuši Sicīlijas vīni, kas pēdējos desmit gados piedzīvo īstu bumu. Par sarkanvīniem es nekad neesmu šaubījies, taču baltvīnu kvalitāte mani ir pārsteigusi. Lai arī esmu dzirdējis skaidrojumus, tomēr kaut kur zemapziņā joprojām nesaprotu, kā šajā karstajā klimatā tos izdodas izveidot tik svaigus un vēl lieliskā kvalitātē. Konkrētais vīns ir darināts no fiano, tipiskām Itālijas dienvidu reģionu vīnogām. Jāsaka godīgi, līdz šim es tās nebiju ievērojis, taču tagad fiano būs iegūlusi manā prātā kā vēl viena skaista un ļoti aromātiska vīnogu šķirne. Būs biežāk tai jāpievērš uzmanība.