Piemēram, jau gadiem ilgušas diskusijas par to, ka finansiālu grūtību gadījumā cilvēkiem būtu jādod iespēja nokārtot saistības, atdodot īpašuma atslēgas bankai. Tā sauktais nolikto atslēgu princips iestrēdzis Saeimas lasījumos, jo bankas kategoriski nostājas pret izmaiņām, uzsverot, ka tas sadārdzinās hipotekāros kredītus. Tikmēr ievērojama daļa kredītņēmēju, kaut jau izlikti no sava nekustamā īpašuma, joprojām turpina bankām maksāt.
Ministra brīvdienas
Kamēr pērnā gada amatpersonu deklarācijas vēl nav pieejamas, 2012. gada pārskati sniedz ainu, kas liek uzdot jautājumu - cik objektīvu lēmumu vēlētājs var sagaidīt no parlamenta, kur gandrīz pusei deputātu ir kredītsaistības. Dienas aptaujāto ekonomistu domas dalās. Daži šādu pieļāvumu dēvē par konspirācijas teoriju, citi norāda, ka tas tomēr ir nozīmīgs atkarības risks.
Taču ir atsevišķi gadījumi, kur attiecības starp banku un amatpersonu ir vismaz interesantas. Piemēram, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) jau no 2011. gada bauda kredītbrīvdienas savām 128 tūkstošu latu lielajām parādsaistībām DNB bankā. Šā gada sākumā, atstājot ministra posteni, D. Pavļuts deklarācijā norādījis, ka aizdevuma pamatsumma atkal atlikta - vēl līdz rudenim.
Tā sauktais ierindas pilsonis par šādu bankas atvērtību varētu tikai sapņot. To apliecina arī Dienas eksperiments, anonīmi zvanot pa DNB bankas konsultatīvo tālruni, kur bankas darbiniece laipni paskaidro, kā noris process: «Jā, tādu pakalpojumu kā kredītbrīvdienas kredītiem mēs piedāvājam, bet, lai to varētu izdarīt, jums ir jānāk uz jums ērtāko bankas filiāli. Maksimālais termiņš ir uz gadu, protams, var individuāli izrunāt, vai uz pusgadu vai uz pāris mēnešiem.»
Atsevišķus signālus par iespējamo atkarību no bankām atklāja arī, piemēram, bijušā premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) situācija. Viņa sieva Ārija Dombrovska ir viena no uzņēmuma Land Development īpašniecēm. V. Dombrovskis pirms stāšanās amatā izsniedza uzņēmumam teju 112 tūkstošu latu lielu aizdevumu. Portāls Pietiek.com pirms pāris gadiem rakstīja, ka uzņēmums «pēdējos trīs gadus saņem iejūtīgu attieksmi no Latvijas Hipotēku un zemes bankas». Land Development trīs gadus nebija maksājis 1,15 miljonu latu lielo kredīta pamatsummu. Portāls arī norādīja, ka 2010. gadā mainīti kredīta nosacījumi, izņemot prasību par 40% līgumsodu par laikā neveiktu maksājumu. Pats V. Dombrovskis norādīja, ka šāda informācija ir «nepatiesi apgalvojumi».
Deputāti noliedz atkarību
2012. gada deklarācijas atklāj, ka vislielākās kredītsaistības ir Imantam Parādniekam (NA) - 845 260 eiro, Rihardam Eigimam (ZZS) - kopā 472 573 lati. Divi kredīti ir Elīnas Siliņas (neatkarīgo deputātu grupa) kontā - 281 670 eiro un 126 640 latu. Iespaidīgu summu aizņēmies Mihails Zemļinskis (SC) - 183 341 eiro un 24 000 dolāru, kā arī viņa partijas biedrs Viktors Jakovļevs - 180 289 eiro. Liels parādnieks ir arī Saeimas budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) - 177 200 eiro. Parādsaistības, kas sniedzas pāri 100 000 eiro, ir arī Ivetai Grigulei (ZZS), Raimondam Rubikam (SC) un Edvardam Smiltēnam (Vienotība).
I. Parādnieks iespējamo banku ietekmi uz lēmumu pieņemšanu noliedz. Deputāts uzsver, ka kredītmaksājumus neveic no algas, bet gan ienākumiem no nekustamā īpašuma. «Viss ir atkarīgs no tā, kam nauda ir ņemta un kādus ieguvumus tā nes. Manā gadījumā viss ir skaidrs - man ir nekustamais īpašums, kas ir pusotru reizi vērtīgāks nekā kredīts. Ja es gribētu no šīm saistībām atbrīvoties, es to izdarītu vienā īsā mirklī,» skaidro I. Parādnieks un piebilst, «risks nav saistīts ar parāda lielumu. Šeit ir jāiziet no principa - svarīgi nav, cik mēs pelnām, bet gan - cik mēs tērējam.»
E. Smiltēna parādsaistības pret bankām nedaudz pārsniedz 153 000 eiro. Arī viņš norāda, ka tam neesot nekādas ietekmes, pieņemot lēmumus. «Man ir kredīts Nordea bankā, kas konservatīvi izsniedz kredītu. No bankas puses vispār man ir izcila attieksme. Ja kaut kāds kavējums man ir bijis, tad vienmēr ar viņiem var sarunāt, lai pagaida līdz algai. Viņi nekādu spiedienu uz mani neizdara. Deputāts jau ne ar ko neatšķiras no parastā klienta,» teic E. Smiltēns.
Deputāts I. Zariņš (SC), kuram deklarācijā par 2012. gadu uzrādītas saistības 229 029 eiro vērtībā, norāda, ka pret koalīcijas politiķiem bankām esot labvēlīgāka attieksme. «Sagaidiet deklarāciju par 2013. gadu, man vairs nav parādsaistību. Tad, kad kredītsaistības vēl bija, nekādu spiedienu nejutu. Vienīgais tad, kad mēģināju ar bankām runāt par kādiem izdevīgākiem kredītnosacījumiem, tad, protams, man tie netika doti atšķirībā no dažiem citiem koalīcijas politiķiem,» stāsta I. Zariņš un uzsver, ka pērn īpašumu pārdevis. «Man bija divas izvēles - pārdot vai nu īpašumu, vai sirdsapziņu, es izvēlējos pārdot īpašumu,» viņš piebilst un norāda, ka pats stāvot «pirmajās rindās, lai cīnītos pret banku lobiju».
Ekonomistu domas dalās
Uz jautājumu, vai parādsaistības pret bankām varētu būt šķērslis pieņemt bankām nedraudzīgus lēmumus, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atbild: «Pats jautājums diezgan labi raksturo putru, kas saistībā ar kreditēšanas tēmu ir radīta cilvēku galvās.» Viņš klāsta, ka maksātspējas problēmu gadījumos bankas pieņem lēmumus par kredītu procentu brīvdienām, kredīta pārstrukturēšanu vai ķīlas pārņemšanu. «Šīs darbības tiek veiktas saskaņā ar attiecīgajām bankas politikām, kas ir noteiktas iekšējos rīkojumos. Taču situācija, ka notiek saruna starp banku un tās klientu deputātu par to, kā viņš balsos vai nebalsos par attiecīgiem nosacījumiem, caur manas pieredzes prizmu tiešām izklausās pēc ļoti augsti attīstītas fantāzijas produkta,» strikts ir P. Strautiņš.
Risks tomēr pastāv
Arī baņķieris Ģirts Rungainis šādu iespēju dēvē par muļķībām. «Domājat, ka skandināvu banku vadība tagad kādu deputātu izsauks un pieprasīs nevirzīt kādu bankām nedraudzīgu likumu? Cilvēki, kas ir pazīstami ar reālo procesu bankās, pateiks, ka tas ir neiespējami. Tās ir lielas, publiskas bankas, tās nemaz nedrīkst tādā veidā uzvesties. Runāt par to, ka ir kaut kāds spiediens, nav pareizi. To stāsta Saskaņas centrs, kas kā vienmēr nodarbojas ar propagandu un manipulācijām,» teic Ģ. Rungainis. Tajā pašā laikā baņķieris gan atzīst, ka «būtu muļķīgi apgalvot, ka šādas parādsaistības neko neietekmē. Viņiem ir saistības, un viņi tīri teorētiski domā par to, kā tās dzēst».
Ekonomikas eksperts Jānis Ošlejs ir citās domās. Viņš uzskata, ka deputātiem ir risks kļūt atkarīgiem no bankas. «Ja kredītņēmējs kāda iemesla dēļ ir šaubīgā finanšu situācijā, viņš kļūst ļoti atkarīgs no bankas - kredīta pārtraukšana ir bankrots. Tas nozīmē, ka banka drīkst atsaukt šādu kredītu jebkurā brīdī. Kredīta ņēmējs līdz ar to kļūst faktiski atkarīgs no bankas žēlastības,» norāda J. Ošlejs un saka - ja sliktā finanšu stāvoklī esošais kredīta ņēmējs būs deputāts vai ministrs, viņam būs grūti pieņemt smagus lēmumus banku sektorā. «Tas būtu, kā vērsties pret savu darba devēju. Izdarāms, bet personiski grūti,» teic J. Ošlejs.