Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu - Baltijas - reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu - Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.
Cik Latvijas uzņēmumu pašlaik ir kotēti biržā?
27 uzņēmumi. Taču jautājums nav tikai par uzņēmumu skaitu. Pats galvenais, lai tie būtu lieli un investoriem interesanti uzņēmumi. Tādēļ noteicošā ir nevis kvantitāte, bet kvalitāte. No lielajiem uzņēmumiem, kas kotējas biržā, var minēt Grindeks, Olainfarm, Ventspils naftu, Latvijas kuģniecību, SAF Tehniku, Valmieras stikla šķiedru un Latvijas balzamu.
Cik lielā mērā kapitāla tirgus attīstību mūsu valstī ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvars?
Tas, protams, ir viens no klupšanas akmeņiem. Jo kapitāla tirgus sekmīgai attīstībai svarīgs ir caurspīdīgums un laba uzņēmumu korporatīvā pārvaldība. Lielais ēnu ekonomikas īpatsvars spēlē negatīvu lomu, jo uzņēmumi, kas strādā godīgi un caurspīdīgi, var izrādīties mazāk konkurētspējīgi nekā sāncenši, kuri varbūt strādā pēc ne tik godīgiem principiem.
Investoriem parasti ir interese par strauji augošiem, inovatīviem uzņēmumiem. Vai Latvijas problēma nav tā, ka mums ir samērā maz šādu inovatīvu uzņēmumu, respektīvi, nav, ko piedāvāt kotēšanai biržā?
Viens no svarīgiem elementiem, kas tiek vērtēts, apsverot uzņēmuma kotāciju biržā, ir tā ambīcijas attiecībā uz tālāko izaugsmi. Latvijā uzņēmumi ir ļoti atkarīgi no banku finansējuma un attīstās tik tālu, cik bankas gatavas tos finansēt. Tā ir negatīva vide arī inovāciju attīstībai, jo ne vienmēr bankas ir gatavas uzņemties lielāku risku un finansēt inovatīvu uzņēmējdarbību.
Kādi ir galvenie uzņēmumu ieguvumi no akciju kotēšanas biržā, un vai tas, ka mums šādu uzņēmumu īpatsvars ir neliels, nelabvēlīgi atsaucas uz visu ekonomiku kopumā?
Finansējums, ko uzņēmumi var iegūt, piesaistot investorus ar biržas palīdzību, nozīmē finansējumu jaunu produktu izstrādei un jaunu tirgu apgūšanai, darba vietu radīšanai un līdz ar to visas ekonomikas konkurētspējas pieaugumam. Jāuzsver, ka akciju publiskā piedāvājuma galvenā pievienotā vērtība ir iespējā piesaistīt investorus, kuri investē uzņēmuma pašu kapitālā, tādējādi iegūstot finansējumu turpmākai attīstībai un izaugsmei. Attīstīts kapitāla tirgus ir ļoti svarīgs arī tādēļ, lai ekonomika nebūtu atkarīga tikai no banku finansējuma, kura pieejamība būtiski samazinās ekonomiskās lejupslīdes gadījumā. Jāpiebilst, ka pārlieku liela atkarība no banku finansējuma ir visas Eiropas īpatnība atšķirībā no ASV. Lai gan, nevar noliegt, situācija dažādās Eiropas valstīs ir gana atšķirīga. Tomēr kopumā Eiropai ir nepieciešama izaugsme, līdz ar to ir nepieciešamas investīcijas, īpaši inovācijās. Tā kā to nedara tradicionālās bankas, tad daudz vairāk uzmanība jāpievērš kapitāla tirgus attīstībai un iespējai piesaistīt investorus ar biržas palīdzību.
Kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai uzņēmums varētu sekmīgi kotēties biržā?
Pats galvenais ir uzņēmuma vēlme augt un attīstīties. Nākamais solis ir uzņēmuma vadības komandas kompetence un spēja ambiciozos mērķus īstenot. Ļoti būtiskas ir arī investoru attiecības, jo akcionāru bāze paplašinās. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir regulāri jāinformē investori par būtiskiem notikumiem uzņēmumā un jāsniedz regulāras finanšu atskaites.
Tas nozīmē, ka biržā kotētu uzņēmumu pārvaldība būtiski mainās un līdzšinējo īpašnieku neatkarība zināmā mērā tiek ierobežota?
Jā. Jāsaprot, ka investori akcijās iegulda naudu tādēļ, lai nākotnē nopelnītu. Tāpēc informācija par uzņēmumu pieejamību un atklātība pret investoriem ir ļoti svarīga. Protams, piesaistot investorus biržā, akcionāru bāze paplašinās. Tas nozīmē, ka uzņēmumam jādalās ar informāciju daudz plašākā lokā nekā līdz tam. Jārēķinās, ka, paplašinoties akcionāru lokam, lēmumu pieņemšanas process var kļūs lēnāks un smagnējāks.
Mazie un vidējie uzņēmumi var domāt par kotēšanos biržā?
Kvantitatīvie rādītāji tomēr ir būtiski. Jo lielāks uzņēmums, jo tas ir likvīdāks un interesantāks investoriem. Tajā pašā laikā biržā ir tā sauktais alternatīvais First North tirgus, kas ir domāts mazākiem, strauji augošiem uzņēmumiem. Šogad maijā First North tirgum pievienojās pārtikas nozares uzņēmums Linda Nektar no Igaunijas, kā arī Lietuvas uzņēmums K2 LT, kas sniedz krematorijas pakalpojumus. Abu uzņēmumu tirgus vērtība ir mazāka par 10 miljoniem eiro.
Kas ir tie priekšnoteikumi, lai uzņēmumi aizvien vairāk sāktu kotēt savas akcijas biržā?
Ja runājam par valsts sektoru, tad valstij ir jārāda piemērs un jārada atbilstoša ekosistēma, nokotējot savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Otra ļoti svarīga lieta ir veicināt, lai valsts uzņēmumi finansējuma piesaistē apsvērtu ne tikai banku finansējumu, bet arī publisku obligāciju izlaišanu, jo tas kopumā ilgtermiņā uzlabotu to konkurētspēju. Ja runājam par privāto sektoru, tad uzskatu, ka uzņēmumu akcionāriem vairāk un rūpīgāk jāstrādā pie korporatīvās pārvaldības uzlabošanas.