Skaitļu maģija
1. Statistika parasti liekas sausa un nedaudz garlaicīga nozare, tomēr, ja objekts ir nācijas skaits, viedoklis par skaitļiem ir ikvienam. Tādēļ pērn notikušās tautas skaitīšanas rezultātu apspriešana pagājušajā nedēļā pašsaprotami kļuva par vienu no centrālajām tēmām. Diemžēl komentāri bija ierasti emocionāli.
Pirmkārt, nojaustais un nu apstiprinātais iedzīvotāju skaita sarukums tika traktēts kā apokalipses tuvošanās. Šajā ziņā visapbrīnojamākais bija 2011. gada skaitīšanas rezultātu salīdzināšana ar 1989. gadu, kad Latvijas teritorijā bija tūkstošiem PSRS militārpersonu un viņu ģimenes locekļu. Emigrāciju, karu un epidēmiju dēļ dažādas nācijas ir piedzīvojušas skaitlisku samazinājumu pat par 20-25% desmit divdesmit gadu laikā (piemēram, īri). Citiem vārdiem sakot, skaitīšanas rezultātiem ir jābūt stimulam rīcībai, nevis rezignācijai. Protams, debates par dzimstības veicināšanas veidiem mēdz reducēties uz apgalvojumu, ka, ja vien valsts būtu pretimnākoša un prognozējama, tad nu gan... Taisnība, bet - bagātajā Japānā valsts piedāvā dažādus atbalsta mehānismus (novecošanās problēma japāņiem ir ļoti aktuāla), tomēr tie atduras pret jaunās paaudzes atšķirīgo vērtību sistēmu (līdzīga situācija arī citviet - sākot ar Itāliju, beidzot ar Dienvidkoreju). Tātad demogrāfiskā tematika neizbēgami ievelk netveramajā, vienmēr subjektīvajā diskusijā par vērtībām, uzskatiem utt. Var aizrunāties strupceļā, bet bez šī tēmu loka arī nevar.
Otrkārt, izpalika datu interpretācija kontekstā ar Latvijas ekonomisko un sociālo vidi. Ja iedzīvotāju skaits ir mazāks, tad rodas interesanti secinājumi - gan labi, gan slikti. Par labajiem - tad IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks, attiecīgi nebeidzamā Latvijas ierindošana starp Eiropas trūcīgākajām valstīm ir koriģējama. Par sliktajiem - tādā gadījumā valsts pārvaldē nodarbināto skaits uz, piemēram, 1000 iedzīvotājiem patiesībā ir lielāks, tātad jautājums, vai mūsu publiskais sektors nav pārāk liels, atkal kļūst aktuāls.
Izsēdēt uz diviem krēsliem
2. Diskusijas ap valodas referendumu aizvadītajā nedēļā koncentrējās ap strīdiem par referenduma apstrīdēšanas Satversmes tiesā (ST) lietderīgumu. Tomēr joprojām t. s. latviešu partijas un komentētāji cenšas izvairīties no jautājuma, kas ir un ko darīt ar tiem gandrīz 200 tūkstošiem Latvijas pilsoņu (turklāt jāņem vērā, ka skaits varētu būt vēl lielāks, ja pieskaita nepilsoņus), kuri caur valodas jautājumu demonstrē savu neapmierinātību ar Latvijas valsti. Grozi, kā gribi, bet skaits ievērojams. Acīmredzot tieši tādēļ izvairīgajās atbildēs jūtama vēlme vienlaikus sēdēt uz diviem krēsliem. No vienas puses, šis kopums tiek traktēts kā politiskās propagandas apmulsināti Latvijas patrioti, kuriem atliek izskaidrot viņu maldus. No otras puses, mēģinājumi liegt vispār balsot par virkni jautājumu liecina, ka šis kopums patiesībā tiek uztverts kā latviskai Latvijai nelabojami naidīgs. It kā mūsējie, tomēr vienlaikus nav mūsējie. It kā vajadzētu parādīt dūri, bet tā, lai izskatās pēc draudzīga sveiciena (un ir jau mazliet bail arī...). Tik izplūdušā formā zīmēt pietiekami lielu sabiedrības daļu ir riskanti.
Bet piektdien galu galā Satversmes tiesa «runāja», un izskatās, ka patiešām pieņemts tāds Zālamana lēmums - referendums notiks, bet tiesa pieteikto lietu turpinās izskatīt. Un tas ir labi, jo galīgais ST lēmums varētu būt būtisks, lai mēs izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē.
Kā nu māk, tā atgādina par sevi
3. Lai cik braši ZZS savulaik tērgāja, ka nonākšana opozīcijā zaļos zemniekus nemaz, nemaz nebaida, skaidrs, ka mierīgi noraudzīties zatleriešu ieriktēšanos ZZS tradicionālajās interešu sfērās ir gaužām nepatīkami. Tādēļ diezgan nekautro darījuma piedāvājumu - jūs mums divus ministru portfeļus, mēs jums atbalstu balsojumā par Lisabonas līguma izmaiņām - varēja prognozēt jau tad, kad izkristalizējās nepieciešamība Latvijai kā ES dalībvalstij apstiprināt ES jaunos spēles noteikumus nacionālajā parlamentā ar tādu balsu vairākumu, kāda koalīcijai nav. Cita lieta, ka saukt par pilnasinīgu šantāžu ZZS Saeimas frakcijas vadītāja izteikumus pagājušajā nedēļā arī nevar, jo pašlaik balsojumi nav darba kārtībā. Savukārt līdz Jāņiem visādi var lietas iegrozīties... Gan kongress Zatlera Reformu partijai, gan nepopulāru reformu pieteikumi u. c. Turklāt, lai nodrošinātu savu interešu ievērošanu, ZZS nav obligāti jāgrūstās par ministru krēsliem valdībā, ir taču tāda brīnišķa iespēja kā aizkulišu vienošanās. Rau, bezpartijiskais satiksmes ministrs pretēji kolēģim valdībā Sprūdžam i negrasās mainīt kādu savas ministrijas pārstāvi ostu valdēs...
Tomēr pati ideja par tirgošanās priekšmetu izmantot Eiropai būtiskus jautājumus nepatīkami pārsteidz, jo uzrāda, ka daļa politiķu Latvijā nesaprot: nevis mēs esam vajadzīgi Eiropai, bet otrādi, attiecīgi ekonomisko grūtību nokaitētajā atmosfērā pārāk lielu tielēšanos no Latvijas puses necietīs nedz Vācija, nedz citi lielie spēlētāji.
Šonedēļ
4. Parlamentā šonedēļ gaidāmas ārpolitiskās debates. Ņemot vērā, cik ļoti Latviju ietekmē notiekošais globālajos tirgos un diplomātijā, jācer, ka debates būs plašākas par ārlietu ministra ziņojumu un dažu tradicionālo «gatavs runāt vienmēr un par visu» uzstāšanos. Savukārt Saeimas komisijās šonedēļ paralēli ārkārtīgi neatliekamajam jautājumam - skaita vairākās komisijās - par alkoholisma apkarošanu atzīmējams arī Tieslietu ministrijas ziņojums par tiesu darba uzlabošanu (Juridiskā komisija, 24.01.2012.), debates, balstītas uz Valsts kontroles secinājumiem par valsts naudas izlietojumu ārstniecības pakalpojumu apmaksā (Sabiedrības veselības apakškomisija, 25.01.2012.). Un, protams, būs interesanti arī uzzināt, kā Saeima taupījusi līdzekļus pērnajā gadā un ko ar šo cēlo mērķi gatavojas paveikt šogad (Publisko izdevumu un revīzijas komisija, 26.01.2012.). Premjers gatavojas informēt (27.01.2012.) par šīs valdības paveikto t. s. pirmajās 100 dienās - tradicionāls un attiecīgi bez pārsteigumiem gaidāms notikums. Viens no jautājumiem, kuru gan gribētos Dombrovskim uzdot: kāpēc tik pavirši tiek ievērota informācijas atklātības ideja? Piemēram, paveroties uz valdībā skatāmajiem jautājumiem šonedēļ, var saprast, ka sēžu slēgtajā daļā apspriežamie jautājumi nav publikai komentējami (lai gan - kas gan attiecībās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju tik slēpjams?). Tomēr ignorance turpinās arī publiski it kā pieejamā sadaļā. Gribat uzzināt, ko finanšu ministrs skaidro deputātiem (pieprasījums) par ES fondu projektiem? Jums liekas interesanti, kas satiksmes ministram sakāms par Valsts kontroles atzinumiem Ventspils ostā? Varbūt uzskatāt par noderīgu uzzināt - kopā ar jautātāju, Valsts prezidentu -, kas aktuāls vides un pašvaldību ministrijā? Gribēt nav kaitīgi... Savukārt neoficiālās informācijas laukā aktuāla tēma ir: šonedēļ sarunās starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju (ZRP) un pašas ZRP iekšienē radīsies skaidrība par ZRP virzītajiem kandidātiem uz Ventspils un Rīgas ostu valdēm.