Problēmas jau Liepājā
No V. Kravcova biogrāfijas izriet, ka viņš Latvijā ir kopš 1988. gada, kad no Iževskas pārcēlies uz Liepāju, kur strādājis Liepājas metalurgā, vēlāk firmā Tonus Elast. Tas, ka V. Kravcovs latviski sazināties nav spējīgs, nebija noslēpums jau pērn, kad viņu ievēlēja Liepājas domē, jo viņš domes sēdēs izmantoja tulka palīdzību. Toreiz viņš apgalvoja, ka ar sešiem mēnešiem pietiks, lai viņš pats latviešu valodu šajā laikā apgūtu pietiekami un problēma būtu atrisināta. Valsts valodas centrs konstatēja, ka valodas prasme ir nepietiekama un sodīja deputātu ar 35 latu naudassodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, taču V. Kravcovs šo lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā. Šogad V. Kravcovu ievēlēja Saeimā, taču viņa valodas prasme nav būtiski uzlabojusies, kaut gan deputāta zvērestu viņš nolasīja valsts valodā un, sniedzot ziņas par sevi Centrālajai vēlēšanu komisijai, valodas prasmi novērtēja sarunvalodas līmenī. Iespējams, ažiotāža nebūtu izcēlusies, ja vien deputāts nebūtu ievēlēts V. Lāča vadītajā Pilsonības likuma izpildes komisijā, kuras sēdē neesot varējis pastāstīt par sevi. Kopš tā laika viņš sēdes vairs neapmeklēja. Tagad Saeima V. Kravcovu no šīs komisijas atsaukusi.
Šaubas par eksāmenu
Dīvainākais ir tas, ka Latvijas pilsonības iegūšanai V. Kravcovs 2005. gada martā naturalizācijas eksāmenus devies kārtot no Liepājas uz Valmieru, kur Naturalizācijas pārvaldes (NP) Valmieras reģionālo nodaļu vadīja Elmārs Kokins. Tā paša gada rudenī E. Kokinu kopā ar diviem līdzzinātājiem aizturēja par kukuļņemšanu, kad kādai personai piedāvāja par 500 latiem nokārtot naturalizācijas eksāmenu. Neoficiāla informācija no avotiem, kas agrāk bijuši saistīti ar NP, liecina, ka ir bijuši īpaši paņēmieni, kā palīdzēt nokārtot eksāmenu, piemēram, jau laikus norunāti jautājumi, ko komisijas loceklis uzdos, un pilsonības pretendents iemācījies atbildes. Speciālisti uzskata, ka nav iespējams nokārtot naturalizācijas eksāmenu latviešu valodā, kas atbilst valodas prakses vidējam jeb B1 līmenim, un vēlāk aizmirst tik ļoti, lai nespētu vairs sazināties valsts valodā. Taču tas, vai V. Kravcovs ir veicis nelikumīgas darbības (viņš to noliedz), lai iegūtu pilsonību, jānoskaidro izmeklēšanā un gala lēmums jāpieņem tiesai. Pilsonības likums noteic, ka pilsonību var atņemt, ja persona ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību. Savukārt Saeimas Kārtības rullis noteic, ka deputātu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. V. Lācis gan ir pesimistisks un norāda: «Kravcovs var sēdēt visus četrus gadus Saeimā, un pie tā ir vainīgas visas latviešu politiskās partijas un visi trīs Valsts prezidenti, kas pieļāva tik liberālu Pilsonības likumu. Mēs esam pašcieņu zaudējusi tauta, un Saeimā sēdēs cilvēks, kas par mums ņirgājas.»