Trešdien uzzinājām, ka aprīlī rūpniecības produkcijas izlaide pieaugusi par 4,8%, salīdzinot ar martu. Tas ir lielākais procentuālais pieaugums mēneša laikā kopš vismaz 2007.gada sākuma, un šis ir jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad šis rādītājs ir pozitīvs - martā produkcijas izlaide, salīdzinot ar februāri, pieauga par 2,8%. (Te jāpiebilst, ka sākotnēji tika ziņots par 0,8% kritumu martā, taču, saņemot papilddatus, Centrālā statistikas pārvalde šo rādītāju pārrēķinājusi.) Ziņu virsrakstos gan dominēja aprīļa rādītāja salīdzinājums ar pagājušā gada datiem, taču mūsu situācijā tas vairs nav svarīgākais. Visi jau zina, ka šogad ekonomiskā aktivitāte būs mazāka nekā pērn, svarīgākais ir pašreizējā tendence - vai ejam uz leju vai uz augšu. Jaunākie dati rāda, ka virzība tomēr ir atkal pozitīva, turklāt tieši nozarēs, kuras vērstas uz eksportu: lielākais pieaugums ir vērojams apģērbu (par 14,6%), farmaceitisko vielu un preparātu (11,6%) un ķīmisko vielu un produktu ražošanā (9,7%). Turklāt, kā norāda Swedbank eksperts Pēteris Strautiņš, trešo mēnesi pēc kārtas aug koksnes apstrāde, kura jau maijā varētu atgriezties pagājušā gada līmenī. Šajā ziņā mums arī iet labāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur aprīlī vēl aizvien rūpniecības produkcijas izlaidē bija kritums, salīdzinot ar martu.
Arī mazumtirdziecības apgrozījums, kas pusgadu bija ļoti strauji kritis, janvārī, salīdzinot ar decembri, pat samazinoties par 8,5%, ir nostabilizējies, un aprīlī, salīdzinot ar martu, pat nedaudz pieauga. Līdzīgas tendences ir manāmas arī bezdarba dinamikā. Reģistrēto bezdarbnieku skaits sāka strauji augt pagājušā gada oktobrī, un no janvāra līdz martam katru mēnesi uz Nodarbinātības valsts aģentūru devās pierakstīties vairāk nekā 13 000 cilvēku. Taču aprīlī aizgāja nedaudz vairāk par 6000 un maijā - tikai 3 475. Acīmredzot uzņēmēji ir pielāgojušies jaunajai ekonomiskai situācijai un nav vairs spiesti masveidā atlaist darbiniekus. (Protams, pēc dažiem mēnešiem reģistrēto bezdarbnieku skaits atkal pieaugs, kad sāksies ar budžeta grozījumiem saistītā ierēdņu atlaišana, tomēr jācer, ka lielās atlaišanas privātajā sektorā mums tagad jau ir garām.)
Visbeidzot - Latvijai gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 1995.gada bija tekošā konta pārpalikums, kas (nedaudz vienkāršojot) nozīmē, ka mēs par importētajām precēm un pakalpojumiem maksājām mazāk, nekā saņēmām par eksportētajām precēm un pakalpojumiem. Turklāt pārpalikums katru mēnesi no janvāra līdz martam pieauga.
Sāk arī parādīties ekonomisti, kuri Latvijai pareģo ātrāku iziešanu no krīzes, nekā līdz šim ticis prognozēts. Respektētā Peterson Institute for International Economics vecākais līdzstrādnieks, viens no vadošajiem postpadomju ekonomiku pētniekiem Anderss Oslunds šonedēļ Dienai teica, ka jaunākās prognozes, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad kritīs par 18%, ir stipri pārspīlētas. Viņaprāt, jau šā gada beigās atkal sāksies izaugsme. Pat ja šī prognoze izrādīsies pārāk optimistiska, ir zīmīgi, ka tik redzams Austrumeiropas ekonomikas eksperts ir gatavs tādu izteikt.
Šīs pozitīvās tendences ļauj cerēt, ka nav tālu tas brīdis, kad tirgi vairs nebūs tik nervozi par lata kursu, kā tie ir bijuši pēdējās dienās. Jo stabilāka būs Latvijas ekonomika, jo mazāk iespēju būs cilvēkus satracināt ar kārtējām baumām par devalvāciju, kuras, kā jau vienmēr, izrādīsies nepamatotas.
Protams, būtisks priekšnoteikums šādai stabilitātei ir budžeta grozījumu pieņemšana un vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju par nākamās aizdevuma daļas saņemšanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka ceturtdien gan Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija, gan Eiropas Centrālas bankas prezidents Žans Klods Trišē izteica atbalstu Latvijas valdības politikai un Saeima pieņēma budžeta grozījumus pirmajā lasījumā. Rezultātā spiediens uz latu atslāba. Ja Rīgas vēlētāji neievēlēs domi, kura destabilizē pašreizējo valdību, Latvijai ir visas izredzes šomēnes vienoties ar starptautiskajiem donoriem un sākt tautsaimniecības sakopšanu.
Šajā sakarā ir svarīgi atcerēties, ka tieši pašmāju oligarhi ievadīja pēdējo nedēļu ažiotāžu ar savu lata devalvācijas propagandu. Uz šādas nestabilitātes rēķina kāds vienmēr nopelna gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Nav pat jāsamazinās lata kursam, lai to izdarītu. Tagad jau krietnu laiku ir vērojama likumsakarība - kā pastiprinās baumas par lata devalvāciju, tā Zviedrijas kronas un Ziemeļvalstu banku akciju vērtība krīt. Vai kādam tiešām šķiet, ka dažādi finanšu spekulanti šo kopsakarību nav pamanījuši un neizmanto, lai «uzvārītos»? Uz to šonedēļ norādīja arī Zviedrijas avīze Dagens industri. Žēl, ka par šīm spēlēm jāmaksā gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kuri mētājas no latiem pie eiro un atpakaļ, katru reizi atstājot kādu daļu savas naudas citu cilvēku kabatā.