Apzinoties savu un pretinieku spēku, Latvijas Basketbola savienība komandai nav paģērējusi obligātu iekļūšanu nākamajā kārtā, kas varētu kļūt par pārāk smagu nastu tik spēcīgā apakšgrupā. Spēlētāji un treneri paši apzinās, ka otrā posma sasniegšana būs jau itin solīds panākums, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka laba snieguma gadījumā šis mērķis ir reāli sasniedzams, un tas kalpo par labu motivāciju. Latvijas komanda tomēr divos gados kopš iepriekšējā finālturnīra spērusi platus soļus uz priekšu. Jaunās paaudzes līderi ir apbružājušies augsta līmeņa turnīros klubu līmenī, un arī Eiropas čempionāta atmosfēra viņiem nebūs jaunums, kā tas faktiski visai komandai bija 2011. gadā Šauļos.
Domājot par pretiniekiem, jāņem vērā pēcolimpiskajam gadam raksturīgās pārmaiņas komandās. Ārvalstu kolēģi saskaitījuši teju piecdesmit potenciālo zvaigžņu vai zvaigznīšu, kas dažādu iemeslu dēļ nepalīdzēs savām komandām Slovēnijā. Latvijas komanda, lai arī joprojām vēl ne treneru sākotnēji iecerētajā labākajā sastāvā, tomēr ir spējusi saglabāt iepriekšējo triju gadu kodolu un tam piepulcināt vēl vairākus nozīmīgus spēlētājus. Vairākus gadus izlasē nespēlējušo Kristapa Janičenoka un Armanda Šķēles atgriešanās ierindā vairos ne tikai pašu pārliecību, bet var sagādāt kādu apjukuma brīdi arī konkurentu nometnēs.
Skaidrs, ka ļoti liela nozīme būs tam, kā turnīru izdosies iesākt. Latvijas izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis neslēpj, ka tieši veiksmīgā pirmā spēle pret spēcīgo Franciju finālturnīrā pirms diviem gadiem ļāva noticēt tam, ka gados jaunā komanda var cīnīties par uzvaru pret tāda līmeņa pretiniekiem. Šī pārliecība stiprināta arī pirms gada, kad sarežģītā situācijā un spēcīgā konkurencē izdevās kvalificēties finālturnīram.
Šoreiz finālturnīru sāksim pret Bosniju, kas varētu būt pateicīgākais no pieciem priekšsacīkšu pretiniekiem. Pārliecību stiprina spēles pret šo komandu pirms gada notikušajā kvalifikācijas turnīrā, kad izbraukumā tikai pašu vainas dēļ no rokām tika izlaista uzvara, bet Rīgā bosnieši tika pieveikti itin pārliecinoši.
Labs piemērs šoreiz nav tālu jāmeklē. Viens no izlases treneriem Artūrs Štālbergs vēl pirms pāris mēnešiem ar U-20 izlasi pierādīja, ka ar centību, cīņassparu un prasmīgu savu iespēju izmantošanu latvieši basketbolā var paveikt lielas lietas.