Otrkārt, Nāciju kausa izcīņā daudzās kļūdas spieda pieņemt sarežģītu lēmumu - nestartēt finālbraucienos. Atgriezies mājās pēc sarežģītā, taču kopumā sekmīgā gada, Pauls jau nākamajā dienā no Kalvenes devās uz Rīgu, lai veiktu magnētisko rezonansi sāpošajai kājai.
«Ķeguma posma treniņos bija nepatīkams kritiens. Mazliet pastiepu celim saiti. Viss it kā jau bija sadzijis, nesāpēja, taču Nāciju motokrosā atkal piedzīvoju trīs kritienus, un pēdējais no tiem bija visai iespaidīgs (iesmejas), un atkal nedaudz sasitu celi. It kā viss ir kārtībā, bet drošības pēc uztaisījām magnētisko rezonansi, lai zinātu, vai viss ir kārtībā un vai varam gatavoties nākamajai sezonai.»
Pēc atgriešanās Latvijā esi uz izķeršanu?
Jā, visi tagad grib ar mani aprunāties, visur aicina. Cenšos salikt visas intervijas vienā dienā, jo katru dienu braukt no Kalvenes uz Rīgu negribas.
Rīgas lidostā tevi sagaidīja ar limuzīnu. Vai esi jau pieradis pie tādas sagaidīšanas?
Nē, noteikti nē. Kalvenē mani sagaidīja vēl vairāk cilvēku nekā lidostā. Ir patīkami, taču uztraukums ir vēl lielāks, nekā braucot (iesmejas).
Nāciju kausā traumas guva arī tavi galvenie sezonas konkurenti. Vai citi sportisti arī nebija apmierināti ar to, ka Nāciju kauss Francijā notika tikai nedēļu pēc posma ASV tālajā krastā Losandželosā?
Aci pret aci ne ar vienu par to neesmu runājis, taču, cik esmu dzirdējis, neviens par to nebija priecīgs. Sezona bija tiešām ļoti gara, un pēc diviem posmiem Amerikā bija grūti aklimatizēties. Otrdien ierados Eiropā, bet ceturtā piektā diena pēc tādiem lidojumiem ir visgrūtākā.
Pieminēji, ka sezona bija ļoti gara. Kurā brīdī pats juti, ka spēki sāk izsīkt?
Līdz Meksikas posmam (13. septembrī - aut.) viss bija tiešām ļoti labi: bija spēks, bija laba fiziskā forma. Pēc tam gan jau sanāca sevi mazliet lauzt.
ASV posmā bija četrdesmit grādu karstums. Kā ar to tiki galā?
Sacensībās bija jābrauc gandrīz kā pirtī. Bija ļoti smagi.
Tieši fiziski vai psiholoģiski?
Man tas traucēja koncentrēties - ķermenis ātrāk nogurst, galva reibst... Nevarēju pabraukt savu spēju robežās.
25 punkti, kurus kopvērtējumā zaudēji slovēnim Tinam Gajseram, ir uzvara vienā braucienā. Kur tie punkti palika?
Mēs jau ar komandas vadību runājām, ka cīņu par titulu zaudēju nevis Amerikas posmā, bet vairākās citās sacensībās. Meksikā otrajā braucienā bija kritiens, bet pirms tā biju tikai četrus punktus aiz līdera. Zviedrijā kritiens... Bija vairākas neveiksmes, kas kopumā noveda pie zaudētiem 25 punktiem.
Kritieni bija saistīti ar palielinātu risku, mēģinot braukt ātrāk?
Nē, varbūt tikai Meksikas posmā tas tiešām tā bija, jo negaidīti radās iespēja pacīnīties par čempionu titulu, un tad jau strādājām uz to. Tur biju satrakojies. Iepriekš bija kļūdas manā izpildījumā, tas notika, braucot savā tempā, nevis ātrāk par to, kā spēju.
Kādas ir atsauksmes no komandas vadības par aizvadīto sezonu?
Tā nopietni vēl neko neesam izvērtējuši, bet pēc pēdējā posma ASV kopīgi pavakariņojām. Visi bija tiešām ļoti, ļoti priecīgi, jo neviens nebija gaidījis, ka tik augstu rezultātu sasniegšu jau savā pirmajā pilnajā sezonā. Visi bija pārsteigti. Teica - ja būtu zinājuši, ka iekļūšu pirmajā trijniekā, pirms sezonas nedomājot parakstītu ar mani līgumu (smejas).
Bet parakstīja taču arī! Tātad viņi nebija droši par savu lēmumu?
Jā, protams! Viņi izskatīja vairākas kandidatūras, tostarp arī pagājušā gada pasaules čempionu Džordiju Tikseru. Viņiem bija ļoti daudz variantu, un es viņu sarakstā, domāju, noteikti nebiju pirmais numurs. Rezultāti man pagājušajā gadā arī nebija nekādi spīdošie. Tas viņiem bija ļoti grūts lēmums.
Tagad viņi savu izvēli noteikti nenožēlo.
Jā, viņi ir tiešām ļoti apmierināti.
Autosporta pārstāvji teic, ka latvietim nav ne mazāko izredžu izsisties līdz visaugstākajam līmenim, jo Latvijas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc komerciāli mūsu autosportisti nav pievilcīgi. Kā ir motokrosā? Piemēram, ja pasaules vicečempions būtu vācietis, viņa zemē KTM varētu pārdot vairāk motociklu.
Viņiem ir ļoti vienkārši - vajag čempionus. Vajag labākos, un ir vienalga, no kuras valsts tu esi. Viņi saka, ka labāk ņem čempionu no Latvijas nekā vācieti, kurš brauc pa piektajām vietām. Domāju, motokrosā tā ir visām komandām. Tikt pie līguma ar kādu rūpnīcas komandu, protams, lielo valstu pārstāvjiem ir vieglāk, bet tad, kad jau esi ticis toplīmenī, tavai pilsonībai vairs nav tik lielas nozīmes.
Kā mainījusies citu braucēju attieksme pret tevi sezonas gaitā?
Sezonas sākumā viņi, domāju, mani īsti neuztvēra kā konkurentu. Vismaz ne toplīmeņa braucēji. Droši vien domāja, ka puika no Latvijas izsprāgs pirmajos posmos un pēc tam būs nekāds. Taču es pierādīju, ka varu turpināt cīņu par augstām vietām visas sezonas gaitā. Tad viņi mani vairāk uzlūkoja kā konkurentu, vairāk bloķēja sacensībās.
Kura epizode aizvadītajā sezonā iespiedusies atmiņā visspilgtāk?
Pirmais brauciens Katarā, kad uzvarēju startu un pirmās desmit minūtes visiem par lielu izbrīnu biju vadībā.
Sezonas vidū kļuva zināms par izmaiņām KTM komandā. Tavs treneris Stefans Evertss pametīs komandu.
Stefans līdz pēdējam posmam strādāja ar mani, bet nākamajā sezonā viņš būs Suzuki komandā. Nākamsezon man būs jauns treneris, viss būs mazliet citādi.
Kā tu vērtē treneru maiņu?
Amerikā aprunājos ar jauno treneri, ieskicējām gatavošanās plānu. Stefana aiziešana... pie tā sākumā, domāju, būs grūti pierast, jo viņš man tur bija gandrīz kā tētis. Ar visu viņa ģimeni man bija labas attiecības. Tad jau redzēsim, kā viss iegrozīsies! Domāju, ka KTM komanda nepieļaus līmeņa krišanos. Domāju, ka būs vēl labāk.
Kas ir tavs jaunais treneris?
Beļģis Džoels Smets. Pieckārtējais pasaules čempions, tā ka zina savu lietu ļoti labi.
Vai sezonas gaitā izjuti Evertsa attieksmē kādas izmaiņas, kopš kļuva zināms par viņa aiziešanu?
Praktiski viss turpināja ritēt savu gaitu. Protams, varēja manīt, ka viņš pakāpeniski distancējas no komandas. Jā, beigās viņš varbūt vairs nebija tik daudz kopā ar mani, taču viņam šogad nemaz nebija jāstrādā ar mani, jo viņš bija 125 kubikcentimetru junioru komandas menedžeris, un viņš mani paņēma [savā paspārnē] tikai tāpēc, ka iepriekš vienojāmies par sadarbību. Tāpēc jau mēs arī parakstījām arī līgumu ar KTM - jo zinājām, ka tur būs Stefans. Viņš turēja savu vārdu, nostrādājot ar mani visu sezonu.
Vai pēc sarunas ar jauno treneri ir skaidrs, kas mainīsies treniņprocesā?
Lielās līnijās treniņprocess paliks tāds pats kā līdz šim. Pagājušajā gadā bija redzams, ka tas dod vēlamo rezultātu, bija acīmredzams progress manā sniegumā, tāpēc viņš teica, ka nevēlas neko krasi mainīt manā treniņprogrammā. Turpināšu darīt to, kas man līdz šim ir devis vēlamos augļus. Treniņplānu lielajam darbam gan man veido fiziskās sagatavotības treneris Villijs Lindens. Gatavojoties sezonai, sākumā braukšana ar motociklu būs labi ja piektā daļa no visiem treniņiem.
Pie kā fiziskajā ziņā visvairāk strādāji pirms šīs sezonas?
Galvenokārt pie izturības. Lai varētu izturēt visus garos braucienus.
Un kā izdevās?
Šogad praktiski bija tā, ka pietrūka pēdējo 5-10 minūšu pēdējā braucienā. Un tās ir ļoti svarīgas minūtes. Dažos posmos varēju izturēt visu līdz galam, taču tikai dažos. Tas ātrums bija tik ļoti pieaudzis (iesmejas), ka izturība ne vienmēr tika līdzi.
Kā tiki galā ar pārmaiņām ārpus trases? Kā bija dzīvot vienam pašam, bez tēva klātbūtnes Beļģijā?
(Nopūšas.) Jā, tās, protams, bija lielas pārmaiņas. Es dzīvoju kopā ar savu treniņu mehāniķi Gati Viņķi, kurš ir latvietis, tāpēc tas mazliet atviegloja uzdevumu. Aizbraucot turp pilnībā vienam, būtu bijis grūtāk. Beigās iepazināmies ar vienu Latvijas ģimeni, un kļuva vieglāk. Turklāt, zini, treniņu grafiks bija tik saspringts, ka nebija nemaz laika sevišķi ilgoties pēc mājām (smejas). Pietrūka jau Latvijas, ģimenes, draugu, taču tāds nu ir profesionālais sports - kaut kas ir jāziedo.
Latvijas futbola izlases dalībnieks Valērijs Šabala pēc dzīvošanas Beļģijā sūdzējies par nepierasto ēdienu, kas radīja diskomfortu.
(Izbrīnīts.) Man vispār ar to nav problēmu. Nezinu, kas tur tik specifisks. Protams, viņiem tur ir fritū un vēl šis tas, bet ir jau arī tādas vietas, kur var paēst gandrīz kā mājās. Vislabākais, protams, ir paša gatavotais ēdiens. Cenšos vismaz vakariņas sev uztaisīt pats.
Kur Beļģijā tu dzīvo?
Dzīvoju Lomelā, tas ir kādus piecpadsmit kilometrus no Nīderlandes robežas, turpat netālu ir arī KTM darbnīca, Lomelas trase... Gandrīz visas profesionālās motokrosa komandas apgrozās tajā reģionā.
Valodas barjera netraucē? Angļu valodu vietējie zina?
Klausoties, šo to varu arī saprast, bet atbildēt viņiem man ir grūti. Ar angļu valodu viss ir kārtībā, gandrīz jebkurš to valodu zina. Nav kā Itālijā vai Francijā.
Beļģijā pārvietojies ar moci vai mašīnu?
Ar mašīnu. Paldies Karlo Motors par sarūpēto škodiņu! Ar moci braucu tikai trasē. Tas būtu lieks risks. Pat ne iespējamo traumu dēļ, bet gan tāpēc, ka var ļoti viegli saaukstēties tajos mainīgajos laikapstākļos. Tas var atmest mani atpakaļ fiziskajā gatavībā.