Pēc tam, vaicāti, kādēļ par ieceri nesamazināt deputātu algu nav notikušas nekādas debates, vairāki parlamentārieši atzina, ka, iespējams, padiskutēt tomēr vajadzējis. Piemēram, Māris Kučinskis (TP) atzina, ka varbūt Kārtības rullī vajadzētu pieņemt grozījumus, kas liegtu Pierīgā dzīvojošajiem deputātiem saņemt transporta izdevumu kompensācijas, lai līdzīgi kā daudziem Rīgas reģiona iedzīvotājiem savi ceļa izdevumi par nokļūšanu uz darbu būtu jāsedz pašiem.
Savukārt Jaunā laika deputāte Sarmīte Ķikuste taisnojās, ka tieši līdzekļu taupīšanas nolūkos viņa savulaik īrēto divistabu dzīvokli Rīgā nomainījusi pret vienistabas dzīvokli un tagad īres kompensācijā saņemot tikai 250 latu kādreizējo 325 latu vietā. «Es kā deputāte no laukiem varu pateikt, ka, ja nebūs īres un transporta kompensācijas, parlamentā tiks ievēlēti tikai deputāti no Rīgas. Mēs varētu runāt tikai par kompensāciju samazināšanu, nevis par to likvidēšanu,» teica S.Ķikuste.
Savukārt deputāte Ilma Čepāne (PS) atzīst, ka par Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem tomēr būtu bijis jālemj, skatot Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, un par deputātu algām tomēr varēja diskutēt, lemjot par vienotās atalgojuma sistēmas ieviešanu. Taču arī viņa domā, ka deputātu amatalgas, kas patlaban ir 986 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas, ir pārāk zemas. «Deputātu materiālais nodrošinājums salīdzinājumā ar citām darbavietām, kur esmu strādājusi, ir daudz sliktāks,» sacīja I.Čepāne.
Viņasprāt, Kārtības rullis nākamā gada pavasarī būs jāgroza vēlreiz, taču nevis saistībā ar deputātu algas vai kompensāciju samazināšanu, bet gan, lai samazinātu pabalstus tiem deputātiem, kuri netiks ievēlēti 10.Saeimā. Patlaban šī pabalsta apmērs ir trīs vidējās mēnešalgas, taču, pēc I.Čepānes teiktā, to varētu diferencēt. Tādā gadījumā deputāti, kas baudījuši ilglaicīgu vēlētāju uzticību un bijuši ievēlēti vairākos Saeimas sasaukumos, varētu saņemt lielāku kompensāciju nekā tie, kuri strādājuši tikai vienā parlamenta sasaukumā. Līdzīga sistēma esot arī citās valstīs.
Saeimas mājaslapā atrodamā statistika liecina, ka daļa deputātu atalgojumā, piemaksās un kompensācijās saņem vairāk nekā Ministru prezidents, kura alga - 1908 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas - no nākamā gada noteikta kā griesti valsts pārvaldē strādājošajiem. Piemēram, LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš novembrī algā saņēmis 1940 latu un kompensācijās par oktobri - 135 latus, savukārt JL frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis algā saņēmis 1657 latus, bet kompensācijās, kas turklāt netiek apliktas ar nodokļiem, viņam oktobrī izmaksāti 618 lati.