Kad Parīzē (starp citu, tāpat arī Amsterdamā un citur) ielido aviolaineris no Āfrikas, sagaidīšana ir barga - uzreiz aiz durvīm bruņoti zeļļi un personas drošības dienestu uzvalciņos. Vēl pirms pasu kontroles dažkārt pat trīs posteņi. Vismaz mirstīgajiem. Tiesa, baltajiem ļaudīm draudzīgi pamāj ar roku un mudina kustēt straujāk. Grūti vērtēt šo pārbaužu efektu. Katrā ziņā tā ir zīme, kas pamirkšķina manī, kad pārdomāju Parīzes traģēdijas. Radikālisms vairs nerāda tipisko karikatūru un jūtjūbes standarta ģīmi. Tam var būt gaiši mati, vēl gaišāks smaids un žilbinoši gaiša āda.
Otra zīme manī pamirkšķina jau iepriekš - kāpjot lidmašīnā vienā no civilizētākajām Āfrikas lidostām Nairobi Kenijā, lai lidotu uz Parīzi. Muitas ierēdnis Nairobi lidostā apvaicājas, vai tur, manā «Latavijā», alus esot? Nu tad jau es alu zinot. Lai aizejot tur līdz bufetei un uzdāvinot viņam dažas pudeles. Zīmogs par bagāžas priekšzīmīgu atbilstību noblīkšķ papīros. By, my friend (atā, mans draugs)!
Tas ir tikai viena pilsoņa viens redzējums vienā Āfrikas lidostā, kur paceļas lidmašīnas uz Eiropu. Katru dienu desmitiem. Katrā simtiem pasažieru. Vai visuredzošā Eirosavienības drošības dienestu acs aizstiepās līdz pilsonim tālā lidostā, kurš kautrīgi nesa muitniekam alu? Un vēl daudziem tūkstošiem citu, iespējams, ne tik nevainīgu? Noteikti ne. Rezultāts šobrīd ir pasaules mediju lielajos virsrakstos. Vislabākā upuru piemiņa būtu reāla, rezultatīva darbība radikālo, uz oponentu nāvi orientēto kustību krasā ierobežošana Eiropā. Kurā katru dienu ielido simtiem lidmašīnu.
Tomēr tam nav lemta veiksme, kamēr nerespektējam dažas lietas. Pirmkārt - kamēr tālajā lidostā muitnieks bez bažām spiedīs zīmogu par aliņiem un, jādomā, citos gadījumos ko daudz labāku.
Otrkārt - kamēr tikai garāmejot medijos un, kas vēl svarīgāk, Briseles kabinetos tiks pieminēti Boko Haram bandītu noslaktētie divi tūkstoši cilvēku Nigērijas ziemeļos pāris dienās vai vairāki simti upuru Kenijā, kurus pagājušogad noslepkavoja Somālijas Shebab radikāļi. Treškārt - visas šīs kustības ir tuvas pēc savas uzbūves, metodēm un mērķiem. Nevar kaut ko ierobežot Eiropā, nesadarbojoties pasaulē. Tas ir vispasaules vīruss. Jēdziens «tālu» mūsdienās būtiski mainījies. Tālu ir Jupiters.
Apkopojot - slepkavojoša terorisma apkarošana Eiropā ir neiespējama bez sadarbības pasaulē. Ja tiešām gribam, lai upuri nav veltīgi - ne Parīzē, ne Nigērijā, ne Kenijā -, jāsadarbojas bez atrunām par vērtību un morāles normu revīziju. Tas ir iespējams, ko visspilgtāk norāda Savienoto Valstu ilgais amizieris ar vienu no fundamentālākajiem teokrātiskajiem režīmiem pasaulē - Saūda Arābiju. Neviens nav uzstājīgi lūdzis karalim Abdullam Saūdam atļaut, piemēram, praidu Mekā. Intereses pārspēj vērtības. Protams «tajā galā» jārespektē arī Rietumeiropas izpratne par brīvībām un tiesībām.
Būtu loģiski pie šiem jautājumiem atgriezties pēc gada, vērtējot situācijas izmaiņas Eiropā un pasaulē. Tomēr man bail. Bail par to, ka būs jāatgriežas ātrāk.