Padomes varēs izveidot kapitālsabiedrībās, kurās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro un bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro. Padomes, kā arī valdes locekļu skaitu noteiks Ministru kabinets.
Politiķi sola, ka padomes nebūs politisko partiju barotnes, kā tas bijis iepriekšējā to darbības laikā, kad padomēs tika iecelti politiskajām partijām pietuvināti cilvēki. Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība) Dienai kā galveno minētā likuma pieņemšanas ieguvumu min valsts uzņēmumu pārvaldības būtisku uzlabošanu, kas būs pārskatāmāka, atklātāka un efektīvāka.
«Likums paredz absolūti atklātu valsts amatpersonu iecelšanas kārtību valsts uzņēmumu valdē un padomē. Tāpat vairosies uzņēmumu publiskā atbildība un atskaitīšanās sabiedrībai, jo reizi ceturksnī būs jāpublicē publiski pieejami ceturkšņa pārskati. Tāpat publiski pieejama būs uzņēmumu trīs gadu darbības stratēģija, kurā noteikti sasniedzami mērķrādītāji. Tikpat svarīgi ir tas, ka līdz ar šā likuma pieņemšanu mēs atbilstam Ekonomiskās sadarbības un attīstības padomes (OECD) izstrādātājiem kritērijiem, kas nosaka labu valsts uzņēmumu pārvaldības modeli. Tas ir būtiski tādēļ, ka 2015. gadā Latvija cer pievienoties šai ietekmīgajai organizācijai un nākamnedēļ Parīzē tiks vērtēts Latvijas paveiktais šajā jomā. Jāteic, ka līdz šim mūsu valsts uzņēmumu pārvaldības modelis OECD kritērijiem neatbilda,» norāda deputāte.
Likums paredz, ka valdībai līdz nākamā gada 1. jūlijam jānosaka kārtība, kā nominēt kandidātus valdes un padomes locekļa amatam kapitālsabiedrībās, ir ieviesti konkrēti principi valsts uzņēmumu pārvaldītāju atlasei. Turpmāk par valdes vai padomes locekli varēs būt persona, kurai ir augstākā izglītība un kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai citu profesionālo darbību un kuru tiesa nav atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku. Tāpat kapitāla daļu turētājam būs jāizveido komisija, kurai būs pienākums izvērtēt amata kandidātus. Komisijā būs jāiekļauj arī neatkarīgi eksperti un nepieciešamības gadījumā - novērotāji ar padomdevēja tiesībām.
Saeimas deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, ka valdes vai padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, piemērojot tam koeficientu 10. Savukārt prēmija nedrīkstēs pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru, padomes loceklim - viena mēneša atlīdzības apmēru.
Likums arī paredz, ka valdībai jānosaka iestāde, kas turpmāk koordinēs valsts uzņēmumu pārraudzību un izstrādās vadlīnijas kapitālsabiedrību efektīvai pārvaldībai.