Neskatoties uz intensīvajiem NATO uzlidojumiem, kas turpinās jau trīs mēnešus, Lībijā vairāk nekā 40 gadus valdījušais pulkvedis Muammars Kadāfi šonedēļ paziņoja, ka negrasās atkāpties un ir gatavs cīnīties līdz galam. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens trešdien paziņoja, ka militārā kampaņa Lībijā norisinās veiksmīgi, un aicināja starptautisko sabiedrību gatavoties palīdzēt Lībijai pēc M. Kadāfi krišanas.
Anarhija pie Jemenas sliekšņa
Arābu pasaules nabadzīgāko valsti Jemenu ir pārņēmis haoss, jo jauniešu kustības pieprasa 21 gadu valdījušā prezidenta Alī Abdulla Salēha atkāpšanos un demokrātiskas pārmaiņas. Tajā pašā laikā par varas troni gatava cīnīties valstī mazākumā esošo šiītu dumpinieku kustība, kurai ir labas attiecības ar Irānu, ar Al Qaeda saistīts islāmistu grupējums, militāristi un kāda ietekmīga ģimene. Eksperti brīdina, ka Jemena draud kļūt par anarhistisku veidojumu, līdzīgi kā Somālija un Afganistāna.
El Asads neizrāda žēlastību
Tā saucamā arābu pavasara laikā visasāko pretdarbību opozicionāriem izvērsis Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada režīms. Tam lojālā armija regulāri ir atklājusi uguni uz miermīlīgiem protestētājiem. Tiek lēsts, ka kopš protestu sākuma martā dzīvību zaudējuši vairāk nekā tūkstoš civiliedzīvotāju. Pēdējās dienās asinsizliešana saasinājusies Sīrijas ziemeļos, tādēļ vairāki simti iedzīvotāju ir devušies uz kaimiņvalsti Turciju.
Tunisija kavējas ar vēlēšanām
Tieši Tunisijā aizsākās protestu vilnis, kas pēc tam pārņēma visu arābu pasauli, tomēr kopš janvāra, kad tika gāzts prezidents Zain el Ābidīns bin Alī, pagaidu valdība kavējas sarīkot vēlēšanas, kuras nu ir atliktas vismaz līdz 23. oktobrim. Daudzi uzskata, ka balsošanai vajag notikt jau jūlijā, jo tādējādi Tunisija rādītu piemēru, ka arī arābu valstīs demokrātija var veiksmīgi funkcionēt.
Problēmas ar cilvēktiesībām
11. februāra vakarā Ēģiptes galvaspilsētas centrālajā Tahrīra laukumā bija svētki, jo todien no amata atkāpās gandrīz 30 gadus valdījušais prezidents Hosnī Mubaraks, kura korumpētais režīms iedzina tautu nabadzībā un apspieda pilsoniskās aktivitātes. Tomēr pašlaik pie varas esošā militāristu pārraudzītā pārejas valdība arī tiek vainota cilvēktiesību pārkāpumos, jo kopš H. Mubaraka aiziešanas tikuši aizturēti vairāki opozicionāri, kuri apgalvo, ka viņi ir fiziski spīdzināti.