Nav skolēnu
Rūkošais skolēnu skaits, neefektīva līdzekļu izmantošana un vēlme uzlabot kvalitāti ir galvenie iemesli, kāpēc daļa pašvaldību jau visu šo mācību gadu domājušas par skolu tīkla sakārtošanu. Šāds jēdziens, šķiet, izskanējis gandrīz visur, īpaši tāpēc, ka par to nemitīgi runā IZM, kas uzsver, ka 1. līdz 6. klase bērnam jānodrošina tuvu mājām, savukārt vidusskola var būt tālāk, bet nodrošināta ar labāku materiāli tehnisko bāzi un lielāku skolēnu skaitu. Turklāt te nederot arguments, ka skolas mazā ciematā obligāti ir jāsaglabā, lai uzturētu «dzīvību». Attiecīgi, ja nebūs darbvietu, skola situāciju neglābs.
Savu grūdienu devis arī plānotais pedagogu darba samaksas modelis, kas liek aizvien vairāk domāt par iespējamo finansējuma sadali. Tas bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas skārušas Rūjienu. Kā Dienai norādīja IZM pārstāve Edīte Olupe, Rūjienā reorganizētas trīs izglītības iestādes, izveidojot vienu. Attiecīgi Vilpulkas sākumskola un Jeru pamatskola pievienotas Rūjienas vidusskolai. Kā Dienai paskaidroja Rūjienas vidusskolas direktors Vidars Zviedrs, pie jaunā pedagogu darba samaksas modeļa mazajām skolām trūktu finanšu līdzekļu. Līdz šim abas mazās skolas jau subsidētas no Rūjienas vidusskolas līdzekļiem, jo skolēnu skaita dēļ tur trūcis finansējuma. Otrkārt, tika prognozēts, ka Vilpulkas sākumskolā nākamajā mācību gadā būtu vien 11 vai 12 skolēnu. Līdz ar to naudas trūktu gan ieviešot jauno modeli, gan paliekot pie vecās sistēmas. Domājot tālākā perspektīvā, pieņemts lēmums pievienot arī Jeru pamatskolu, kurā gan mācījušies ap 100 skolēnu. V. Zviedrs nenoliedz, ka sākumā cilvēki bijuši neapmierināti, taču emocijas norimušas, sapratuši, kāpēc tas nepieciešams. Turklāt mācību process tiks turpināts gan Rūjienā, gan Jeru pamatskolā. Klases gan atvērtas tiks tikai tad, ja tajās būs vismaz astoņi skolēni. Apvienotās klases neveidos. Savukārt Vilpulkas sākumskolā ikdienas mācību process nenotiks.
Mācības septembrī nesāksies arī Sarkaņu pamatskolā Madonas novadā, taču šī skola slēgta pavisam līdz ar Bērzgala pamatskolu Jēkabpils novadā, Gārsenes pamatskolu Aknīstē un Alejas pamatskolu Krāslavas novadā. Kā Dienai paskaidroja Madonas novada pašvaldībā, ideja par skolas slēgšanu bijusi arī iepriekš, bet, ņemot vērā iedzīvotāju sašutumu, lēmums nav pieņemts cerībā, ka apstākļi uzlabosies. Taču skolā mācījušies 36 skolēni un dominējušas apvienotās klases. Ir pat izveidojusies situācija, ka vienā no apvienotajām klasēm mācās trīs vecuma grupas - 5., 6. un 8. klase. Tas, protams, vecākiem radījis jautājumus par mācību kvalitāti. Problemātiski bijis arī nodrošināt pedagogus ar optimālu slodzi, saņemt pietiekamu finansējumu darba samaksai.
Laiks sagatavoties
Lai gan ritenis ir iegriezts, nākamgad pārmaiņas varētu būt vēl lielākas. 12 skolēnu novados, astoņpadsmit - novadu pilsētās un divdesmit divi - republikas pilsētās - tāds varētu būt minimālais skolēnu skaits, lai atvērtu 10. klasi. Vismaz šobrīd tāds ir plāns, jo noteikumi vēl nav apstiprināti valdībā. Taču šī informācija ir pieejama pašvaldībām, un ministrijā cer, ka tas mudinās domāt un arī sakārtot skolas. Turklāt noteikumi stātos spēkā vien 2016./2017. mācību gadā, tāpēc ir gads sagatavoties.
Līdz ar šo normu izskanēšanu publiskajā telpā parādījusies arī ziņa, ka slēgt varētu nākties pat 80 vidusskolu tieši nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, taču, kā Dienai norāda izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, šis skaits ir pārspīlēts. Te runa neesot par tehnisku skolu slēgšanu, bet to tīkla sakārtošanu. «Kas tur slikts, ja divas mazas vidusskolas ir apvienotas vienā normālā?» jautā ministre. Tāpat pastāv iespēja vidusskolai darboties, bērniem mācoties 11. un 12. klasē. Piemēram, šobrīd no 395 valsts vidusskolām desmitās klases nav 31 skolā.
M. Seile arī stāsta, ka notikušas sarunas ar daudzām pašvaldībām, kuras šajā ziņā ir atbalstošas. Te esot jāsaprot, ka reģionu attīstību nevar garantēt tikai skola bez darbvietām. Tāpat vairāk skolēnu klasē nozīmējot lielāku viedokļu daudzveidību. Līdz ar to kopumā tas ir gan kvalitātes, gan, protams, naudas jautājums. Pašvaldībām ir jāizdomā, ar cik bērniem tās var atļauties pilnībā nokomplektētu vidusskolas programmu. Piemēram, fizikas kabineta izveide var izmaksāt pat 50 000 eiro, savukārt ķīmijas kabineta - 15 000 eiro.
Ministre arī stāsta, ka IZM ir karte ar visām skolām, līdz ar to, saskaņojot pašvaldību plānu par skolu reorganizāciju, tiek sekots līdzi, lai visiem skolēniem būtu iespēja nokļūt uz citu mācību iestādi. Turklāt jāņem vērā arī profesionālo skolu tīkls, jo mērķis ir panākt, ka 50% devīto klašu absolventu izvēlas profesionālo izglītību.