Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot - koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs - Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā - uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.
Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.
EK arī pieļauj, ka Gazprom palielina dominējošo stāvokli tirgū, saistot gāzes piegādes atsevišķām valstīm un gāzes cenu atlaides ar gāzes pircēju gatavību uzņemties papildu saistības, galvenokārt attiecībā uz gāzes transporta infrastruktūru. Šīs saistības var izpausties kā prasība atbalstīt konkrētus transporta infrastruktūras projektus, tā nododot Gazprom kontrolē kompāniju interesējošus objektus. Tāpat secināts, ka minētajā reģionā, kur Gazprom ir galvenais gāzes piegādātājs, daļā valstu tā tirgus daļai sasniedzot 100%, koncernam iespējams noteikt vairumtirgotājiem cenas, kas ir ievērojami augstākas, piemēram, par izmaksām, šādi radot Gazprom nepamatotas priekšrocības, salīdzinot ar uzņēmuma klientiem. EK arī norāda, ka netaisnīgās cenas daļēji radušās koncerna izmantotā cenu noteikšanas mehānisma dēļ, atbilstoši kuram gāzes cenas tiek saistītas ar naftas produktu groza cenām.
Ģeopolitiskais faktors
Izmeklēšanu pret Gazprom par iespējamiem ES pretmonopola noteikumiem EK oficiāli sāka 2012. gadā, taču neoficiāli vēl gadu agrāk - 2011. gada rudenī, kad tika veiktas kratīšanas un konfiscēti dažādi dokumenti desmit koncerna meitasuzņēmumu birojos. Toreizējais ES konkurences komisārs Hoakins Almunja paziņoja, ka EK izskatīs trīs iespējamus Gazprom pārkāpumus - tirgu sadalīšanu, ierobežojot brīvu gāzes plūsmu, gāzes piegāžu dažādošanas kavēšanu un negodīgu cenu uzspiešanu, gāzes cenu piesaistot naftas cenām.
Kā liecina laikraksta The Wall Street Journal rīcībā esošā informācija, EK izmeklēšana noslēgusies 2013. gadā, turklāt jautājumos par tirgu sadalīšanu un piegāžu dažādošanu EK un Gazprom, kā arī Krievija kā kompānijas lielākais akcionārs jau faktiski panākušas vienošanos par kompromisiem, tomēr sarunas apstājušās Krimas pievienošanas Krievijai izraisītā saspīlējuma starp Briseli un Maskavu dēļ. Jāpiebilst, ka EK pēc iebildumu publiskošanas veido dialogu ar Gazprom vadību, lai gan iepriekš šādās sarunās vienmēr bijuši iesaistīti arī Krievijas politiskās vadības pārstāvji. Šādi EK cenšas norobežoties no apsūdzībām politiskā ieinteresētībā.
Vienlaikus iebildumu publiskošana vēl nav oficiālas apsūdzības, bet tikai daļa no izmeklēšanas procesa. Tagad Gazprom ir trīs mēneši atbildes sniegšanai, un, ja nepieciešams, kompānija var pieprasīt tās argumentu mutvārdu uzklausīšanu. Gan Gazprom, gan Krievijas amatpersonas jau norādījušas, ka cer uz kompromisu atrašanu un visu pretenziju noregulēšanu, kas ir viens no iespējamiem risinājumiem. Cits variants ir finanšu sankciju piemērošana - līdz pat 10% no Gazprom globālajiem ieņēmumiem laika posmā, uz kuru attiecas pretmonopola noteikumu pārkāpumi. Sods var sasniegt pat 15 miljardu ASV dolāru (~ 10,91 miljards eiro). Savukārt, ja tādas pašas soda sankcijas tiek piemērotas, ņemot vērā apgrozījumu konkrētajā reģionā, tās, visticamāk, nevarētu pārsniegt divus miljardus dolāru, lai gan teorētiski ir iespējamas pat līdz piecu miljardu dolāru apmērā. Daudzmiljardu sodiem Gazprom, protams, nepiekritīs, tāpēc var sekot arī gadiem ilgas tiesas prāvas ar grūti prognozējamu iznākumu.
Krievijas interneta portāla Gazeta.ru aptaujātie eksperti norāda, ka notikumu turpmākā attīstība lielā mērā ir atkarīga no tā, kādi pierādījumi ir EK rīcībā. Ja lietas izskatīšana nonāk tiesā, tiesai nepietiek ar pieņēmumiem, lai cik loģiski tie arī šķistu. Tiesai nepieciešami tieši pierādījumi, piemēram, telefona sarunu ieraksti, elektroniskā sarakste, dokumenti, kas nepārprotami liecina par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanu.
Zaudējumi vai ieguvumi
EK amatpersonas nebeidz atkārtot, ka visiem uzņēmumiem, kas vēlas darboties ES tirgū, jāpakļaujas ES likumdošanai, savukārt Gazprom apgalvo, ka nav pārkāpis nedz esošos normatīvos dokumentus, nedz nozarē pieņemto uzņēmējdarbības praksi un ir gatavs pierādīt savu vārdu patiesumu, kā arī gatavs sarunām ar EK. Daži eksperti uzsver, ka Krievijas gigantam ir pat izdevīgi atteikties no lielākās daļas EK apstrīdētās Gazprom prakses.
Apstākļos, kad Krievija atteikusies no gāzesvada Dienvidu straume būvniecības, aizstājot to ar gāzesvadu Turku straume, kā arī jaunas gāzes transporta infrastruktūras ES teritorijā būvniecības, nevajadzīga kļūst arī Gazprom piekoptā atlaižu piešķiršana uzņēmumiem, kas sadarbojas ar koncernu transporta infrastruktūras būvniecībā. Kas attiecas uz citu praksi - atlaižu piešķiršanu investoriem, piemēram, Vācijas enerģētikas kompānijām -, Krievijas uzņēmums jau licis saprast, ka atteikšanās no tām notiks ne jau pēc Gazprom iniciatīvas, savukārt no Eiropas pircējiem nākotnē tiks prasīta nevis zemākā, bet gan augstākā iespējamā cena. Ņemot vērā, ka alternatīvas Krievijas gāzes piegādēm, ja vien Eiropa nav gatava maksāt astronomiskas summas, nebūs vēl vismaz desmit gadu, šāda iespēja ir pilnībā ticama.
Pats strīdīgākais EK iebildums ir gāzes cenu sasaiste ar naftas cenām, jo šādu cenu noteikšanas mehānismu izmanto liels skaits uzņēmumu - gāzes eksportētāju. Tieši šajā jautājumā EK iepriekš sastapusies ar lielāko Krievijas puses pretestību, tomēr arī šajā ziņā vērojamas pārmaiņas. Piemēram, Gazprom līgumi ar Itālijas Eni jau paredz cenu noteikšanu, balstoties uz gāzes cenām biržā. Eksperti norāda, ka šāda cenu veidošanas mehānisma izdevīgums vai neizdevīgums atkarīgs no tā, cik augstas vai zemas ir naftas cenas.
Tā kā pašlaik naftas cenas vidējā termiņā netiek prognozētas augstākas par 100 ASV dolāriem par barelu Brent markas naftas, arī pāriešana uz gāzes cenu noteikšanu biržā Gazprom, visticamāk, būs izdevīga, jo vairāk, ņemot vērā, ka šī vērienīgā kompānija saglabās galvenā gāzes piegādātāja ES pozīcijas.