Dāvis atzīst, ka visi viņa ģimenes smēķētāji jau labu laiku pīpē kontrabandas cigaretes - šad tad no Krievijas vestās, citreiz no Baltkrievijas - kādas pagadās nopirkt. «Es pērku More cigaretes, ne vairāk kā bloku reizē. Cena ir 90 santīmi par paciņu,» viņš stāsta. «Iepirkuma procedūra» gan pēdējā laikā, acīmredzot, pateicoties policijas pūliņiem, esot kļuvusi sarežģītāka, tomēr viņam tas nav pietiekošs arguments, lai pirktu likumīgas, bet dārgas cigaretes. Kaut arī viņš uzskata sevi par Latvijas patriotu, jaunietis atzīst, ka pagaidām oficiālo cenu maksāt nevar atļauties: «Ja būtu saprātīgas cenas Latvijas cigaretēm, es noteikti nepirktu krievu ražojumu.»
Cits jaunietis, Andrejs, savukārt Dienai pastāstīja, ka nelegālās cigaretes šad tad iepērkot no paziņām. «Neesmu no tiem, kam pietiks dūšas iet uz Maskačku un slēgt darījumus ar vietējiem «sportistiem», tādēļ ikdienā cenšos pirkt kioskā. Bet, kad tuvojas algas diena, bankas konts ir biedējoši tukšs, bet pīpēt tik un tā gribas, uzprasu vienam kolēģim - viņš nestāsta, kur pats pērk, bet atvest dažus blokus var pāris stundu laikā. Parasti tās ir no Krievijas, bet citreiz bija ir arī tādas dīvainas paciņas vispār bez akcīzes,» viņš skaidro. Viņaprāt, kontrabandas cigaretēm esot nepatīkama «piegarša», bet cenu starpība ir pietiekoši liela, lai par to īpaši neuztrauktos, jo paciņa esot gandrīz uz pusi lētāka. «Inde ir inde, vienlaga, kur ražota,» viņš uzsver. Jautāts, vai neizjūt vainas apziņu, ka tādējādi nozog valstij nodokļus, Andris atzīst, ka «šad tad jau uznāk pārdomas, bet īpaši par to neuztraucos. Agrāk reizēm nobijos, ka policists uz ielas pieķers un protokolu izrakstīs, bet tad saparatu, ka pierādīt, ka tā ir kontrabanda nevar, kamēr man nav vismaz bloks līdzi.»
Savukārt kāda sieviete, kura vēlējās palikt anonīma, Dienai atzina, ka šad tad uzpīpējot pāri robežai atvestas aromatizētās cigaretes: «Pirmkārt, tā sanāk lētāk - pirku par latu paciņā. Otrkārt, man patīk aromatizētās cigaretes, bet nezin kāpēc Latvijā tādu gandrīz vispār nav, ja nu vienīgi kādas mentola.» Viņa cigaretes arī iepirkusi nevis «pa tiešo» no izplatītājiem, bet gan no radiem, kuri tās savukārt pirkuši no draugiem un paziņām. Par sava ieraduma nodarīto kaitējumu valstij viņa ir aizdomājusies rūpīgāk. «Tas ir grūts jautājums. Es saprotu, ka tas ir tāds ļauns cikls - es nepērku, valsts nesaņem, valstij pietrūkst, valsts prasa vairāk, es pērku vēl mazāk, valsts saņem vēl mazāk un tā mēs lēnām kaut kur ripojam. Bet es paskatos uz savu algas lapiņu, paskatos uz PVN, paskatos uz to vājprātu, ko valdība dara, un kaut kā sāk likties, ka tās ir kā attiecības - ja tevi sit, vai nu tu ļauj sevi sist, vai arī pasūti ratā un sit pretī,» viņa filosofē.