«Mazattīstītā velo infrastruktūra Rīgā un valstī kopumā man vienmēr ir bijusi kā dadzis acī. Jebkuras attīstītas valsts galvaspilsētā velotransporta integrēšana pilsētvidē ir viena no galvenajām prioritātēm. Pilnīgi nepieņemami šķiet, ka jau pirms desmit gadiem Dānijas Transporta ministrijas eksperti bija izstrādājuši velo infrastruktūras attīstības plānu Rīgas centram, kurš gandrīz nemaz nav ņemts vērā. Šo iemeslu dēļ sāku padziļināti pētīt dažādus ar velotransportu saistītus jautājumus un meklēt veidus, kā varu palīdzēt situāciju mainīt,» stāsta Toms Kokins.
Sāks ar trim ielām centrā
Sākotnēji Rīgas domes vadībai tika pieteiktas apmēram divdesmit divas ielas, kur būtu veidojamas velojoslas, jau iepriekš paredzot, ka lielāko daļu no tām neakceptēs. Šobrīd ir skaidrs, ka pirmajā kārtā varētu tikt apstiprināti trīs ielu projekti - velojosla Elizabetes ielā vienā virzienā no Eksporta līdz pat E. Birznieka-Upīša ielai, Dzirnavu ielā vienā virzienā no Tērbatas ielas līdz E. Birznieka-Upīša ielai, kā arī abos virzienos no E. Birznieka-Upīša ielas līdz Gogoļa ielai un Lāčplēša ielā abos virzienos no Skolas ielas veloceļa līdz pat Avotu ielai. Šopiektdien, 16. maijā, Latvijas Riteņbraucēju apvienības rīkotās ikgadējās velosipēdistu skaitīšanas laikā, divriteņu kustība tiks fiksēta arī šajās vietās, lai vēlāk varētu salīdzināt visu ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību pirms un pēc joslu ieviešanas, kas ir nozīmīgi turpmāko diskusiju rosināšanā. Kā zināms, Rīgas mērs Nils Ušakovs sociālajos tīklos paudis atbalstu velojoslu izveidei arī Brīvības ielā. Rīgas velo darba grupas vadītājs apstiprina, ka priekšlikums Brīvības ielas projektam ir izstrādāts un tas paredz sabiedriskā transporta un velojoslu ieviešanu posmā no Brīvības pieminekļa līdz VEF tiltam, taču projekts šobrīd ir apspriešanas stadijā.
«Par pirmajā kārtā marķējamām velojoslām uz ielām esam vienojušies ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, Rīgas satiksmi un Ceļu satiksmes drošības direkciju. Nepieciešams veikt vienīgi dažus uzlabojumus no projektēšanas viedokļa, kur sadarbojamies ar Elmāra Daniševska biroju. Pēdējais izstrādes posms ir apstiprinošu zīmogu savākšana uz dokumentiem, jo pārējie aspekti ir pārspriesti neskaitāmās sapulcēs. Ikviens saskaņošanas process notiek sēdē, kur mēs piedāvājam risinājumus, uzklausām iebildumus, tos nākas apspriest, tādēļ šis posms mēdz ievilkties. Tomēr jāsaka, ka idejiski valsts un pašvaldības iestādes ir pretimnākošas,» informē Toms Kokins.
Top velotransporta politika
Rīgas velo darba grupa strādā arī pie Velotransporta attīstības programmas. Iniciatīva par šāda dokumenta nepieciešamību nākusi no grupas dalībniekiem. Vadlīnijas velotransporta attīstībai plānots iesniegt deputātiem. Šobrīd darba grupa strādā pie galveno jautājumu izvērtēšanas, pamatnostādnes plānots prezentēt šī gada novembra beigās Rīgas velokonferencē, kur tradicionāli pulcējas par satiksmes infrastruktūru atbildīgie no visas Latvijas.
Velojoslu ieviešana mainīs satiksmes organizāciju pilsētas centrā, autotransportam paredzēto joslu skaits saruks. Sākotnēji tas varētu veicināt sastrēgumu veidošanos, taču ilgtermiņā motivēs autovadītājus iespējami mazāk braukt uz centru vai caur to. Plānots, ka ar laiku velosipēdistiem tiks paredzēta vieta arī uz Vanšu tilta brauktuves, jo ietve gājējiem un riteņbraucējiem ir par šauru, tomēr, lai ieviestu šādas izmaiņas, nepieciešams rūpīgs situācijas izvērtējums. Piemēram, uz Vanšu tilta patlaban atļautais braukšanas ātrums ir 70 kilometru stundā, un bieži vien autovadītāji to pārsniedz, braucot ar ātrumu līdz pat 90 un vairāk kilometriem stundā. Tāpēc, ieviešot atsevišķas velojoslas uz Vanšu tilta, būtu jādomā par papildu drošības elementiem velosipēdistiem.