Ne mana cūka…
Pētījumā šāgada vasarā piedalījušies 5154 darbinieki no 42 Latvijas uzņēmumiem pakalpojumu, tirdzniecības, būvniecības un ražošanas nozarēs. Visvairāk respondentu ir vidējā līmeņa vadītāji un speciālisti vecumā no 25 līdz 54 gadiem, ar vairāk nekā trīs gadu darba stāžu. Darbinieku iesaistīšanās tika vērtēta pēc sešiem kritērijiem: darbinieka atbilstība amatam, darbinieka motivācija, kopīgi mērķi, vadītāja efektivitāte, organizācijas vide, komunikācija.
Kā atklājies, vissliktākie rezultāti Latvijas uzņēmumos ir saistībā ar darbinieku motivāciju un vadītāju efektivitāti. Lai arī lielākā daļa darbinieku uzskata, ka viņu uzņēmums ir laba darbavieta, 51,8% nav emocionāli tam piesaistīti un tikpat labi varētu strādāt arī citur. Tas rāda, ka viņus gana viegli var pārvilināt citi darba devēji. Par samērā vēsām attiecībām liecina arī tas, ka darbinieki pārsvarā neizjūt sava uzņēmuma problēmas kā sev nozīmīgas. «Ne mana cūka, ne mana druva,» komentē Eiro personāla konsultante Nora Kalēja. Tiesa, lielākā daļa darbinieku būtu gatavi uzņemties papildu pienākumus, lai gan patlaban tikai nedaudzi dara vairāk, nekā no viņiem prasa tiešais vadītājs.
Vadītāji neprot paslavēt
Tas atklāj, ka vadītāji Latvijas uzņēmumos nemāk pietiekami izmantot savu darbinieku talantus un stiprās puses. Lai gan strādājošie pārsvarā norāda, ka vadītāji pret viņiem izturas godīgi un ar cieņu, vājākās priekšnieku puses esot prasme sniegt noderīgu atgriezenisko saiti, izteikt atzinību saviem darbiniekiem, izvirzīt viņiem motivējošus individuālos mērķus. «Daļa vadītāju nemāk, baidās runāt vai neredz runāšanai jēgu, taču darbiniekiem tās trūkst,» teic N. Kalēja. Daļēji to arī var uzskatīt par vienu no iemesliem, kāpēc daudzi darbinieki ir gatavi piedalīties uzņēmuma kopīgo mērķu sasniegšanā, taču īsti nesaprot, kādi tad šie mērķi ir.
Lielākā daļa darbinieku savā darbavietā tomēr jūtas labi, augstu vērtē arī iespēju paļauties uz kolēģiem. Visvairāk sūdzību izteikts par to, ka darbu apgrūtina birokrātisku prasību un noteikumu ievērošana, lai gan, iespējams, daļā gadījumu tas ir akmens vadītāju lauciņā, ka viņi šo noteikumu vajadzīgumu nav pietiekami skaidrojuši. Komunikācijai uzņēmumā arī būtu jākļūst atklātākai - vairāk nekā trešdaļa aptaujāto teic, ka darbinieku vidū par uzņēmumu klīst sliktas baumas un tenkas. Satraucošs signāls ir arī darbinieku pārstrādāšanās - pārslodzi jūt 78,3%. Tajā pašā laikā lielākajai daļai viņu darbs patīk un viņi saskata tam jēgu.
Konkurenti vai komanda?
Pētījuma rezultāti rāda, ka lielāku uzsvaru uzņēmumos būtu jāsāk likt uz sadarbību, komandas darbu, uzticēšanos, nevis uz peļņu un bailēm, ka tā varētu būt pārāk maza, ja groži tiks mazliet atlaisti, stāsta A. Biruma. Šī pāreja gan ir grūta, un tā jāsāk vadībai. Tā nozīmē atalgojuma sistēmas maiņu, jaunu vadīšanas pieeju, jaunas organizatoriskās struktūras. Taču arī tendences pasaulē rāda, ka darba devējam veicināt darbinieku pārtapšanu no savstarpējiem konkurentiem, kas sacenšas par labākiem darba rezultātiem un līdz ar to labāku algu, par sadarbības partneriem ir tālredzīgāk. «Bet tas ir uzticēšanās jautājums - uzņēmumam jāatlaiž tas spiediens uz naudas pelnīšanu, kāds ir patlaban, kad vadība savas bailes par rezultātu nesasniegšanu vienkārši pārnes uz padotajiem ar atalgojuma sistēmas palīdzību, bet baidās ļaut darbiniekiem vairāk vaļas iesaistīties uzņēmuma mērķu sasniegšanā,» saka A. Biruma.