Uzvaras pamatus čehi iemūrēja jau spēles 20 sekundē. Jaromīrs Jāgrs uz brīvu metienu izvirzīja Jakubu Klepišu, kurš trāpīja tukšā vārtu stūrī. Komandai, kura spēli organizē no aizsardzības, tas bija ideāls pavērsiens turpmāko taktisko ieceru realizēšanai. Lielā mērā spēles liktenis izšķīrās 39. minūtē, kad Tomašs Rolineks pretuzbrukumā pārsvaru pieaudzēja līdz 2:0. Ripa vārtos nokļuva no Rolineka slidas, taču tiesneši - laikam jau pamatoti - uzskatīja, ka nebija apzinātas kustības ar kāju. Tiesnešiem gan nevar piekrist situācijā, kad par spēka paņēmienu pret Jaromīru Jāgru 5+20 minūtes saņēma Aleksejs Jemeļins.
Jāgrs ar ceļgala savainojumu spēles beigas sagaidīja uz rezervistu soliņa, bet pēc tam atzina, ka Čehijas uzvara, iespējams, esot lielākais pārsteigums hokeja vēsturē.
Krievijas izlases kapteinis Iļja Kovaļčuks sūkstījās par čempionāta izcīņas formātu, jo vienā spēlē visādi varot gadīties. Pārsteidza Krievijas Hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks, apgalvojot, ka sudraba medaļas arī esot labs panākums. Krieviem tomēr spēlēja 14 hokejisti no Vankūveras olimpiskā sastāva, Čehijas izlasei pirms čempionāta atteica 25 potenciālie izlases spēlētāji.
Čehijas treneris Vladimirs Rūžička pēc spēles atzina, ka Tomašs Vokouns ir ne tikai labākais vārtsargs pasaules čempionātā, bet visā pasaulē. Vispār dīvaini, ka Vokouns neieguva čempionāta direktoriāta atzinību un viņam neatradās vieta arī žurnālistu izveidotajā simboliskajā izlasē. Direktoriāts par labākajiem atzina vārtsargu Denisu Endrasu (Vācija), aizsargu Peteri Nummelinu (Somija) un uzbrucēju Pāvelu Dacjuku (Krievija).