Aigars Freimanis
Tās ir lietas, kurās ir liela emocionālā komponente. Tās ir ārkārtīgi uzbudinošas, tāpēc tas tiek darīts, lai pievērstu cilvēku uzmanību. Domāju, ka tas elektorātu neaizbiedēs, jo kampaņas veidotāji cenšas nošķirt potenciālo vēlētāju no pārējiem, atrast konkurentu problēmas un to padarīt par lielu savu tikumu. Tas [emocionālo jautājumu uzsvēršana] ir abpusēji ass zobens - no vienas puses tā partijas legalizē «savējos», bet maksa par to var būt citu atgrūšana. Kopumā es domāju, tas neatšķiras no iepriekšējām kampaņām, bet šoreiz šie ziņojumi ir pamanāmāki, jo racionālie argumenti, piemēram, budžeta konsolidācija, tā nav tēma, kur var nopelnīt vēlētāju balsis.
Iveta Kažoka
Politikas pētniece
Mēģinājums iepatikties vēlētājiem arī emocionālajā ziņā ir viens no visu partiju galvenajiem mērķiem, jautājums tikai, cik partijas ir gatavas sevi degradēt, lai to sasniegtu. Nav tā, ka racionāli argumenti kampaņās nespēlē nekādu lomu, bet visām partijām nav racionālu argumentu, kāpēc vēlētājiem balsot tieši par viņiem. Tomēr reizēm kampaņas ziņojuma primitivizācija partijai sāpīgi atspēlējas. Tas ir ļoti riskants solis un dažos gadījumos var tieši atbiedēt vēlētājus. Patiesībā - jo skaļāka ir emocionālā kārts, jo tā ir riskantāka.