Taču patiesībā daudziem apgalvojumiem trūkst jebkāda zinātniska pamata, tādēļ cilvēki gadiem ilgi tiek maldināti ar mītiem par «veselīgo produktu» labvēlīgo iedarbību. Eiropā veselīgās pārtikas ražošana kļuvusi par ienesīgu biznesu, kas līdz šim nav bijis pietiekami uzraudzīts. Tomēr pēdējos gados Eiropas Savienības varas iestādes nolēmušas pastiprināt kontroli, lai pārliecinātos, vai ražotāju apgalvojumi par pārtikas veselīgumu patiešām atbilst patiesībai.
Noraida 80% pieteikumu
Pirms dažiem gadiem pieņemtā ES regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem pieprasa, lai ražotāji pierādītu, ka uz iepakojuma redzamā informācija par produktu veselīgumu ir zinātniski pamatota. Tas nozīmē, ka ražotājiem jāvēršas pie Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI), lai saņemtu atļauju arī turpmāk izmantot apgalvojumus par savu produktu veselīgumu. Regula attiecas uz dažādiem produktiem, sākot no jogurta un šokolādes līdz pat vitamīniem un uztura bagātinātājiem.
EPNI jau saņēmusi tūkstošiem pieprasījumu par pārtikas produktu veselīguma apstiprināšanu. Līdz šim izvērtēti ap 900 pieprasījumu, bet ražotājiem par lielu sarūgtinājumu ap 80% ir noraidīti, informē BBC. Eksperti vēsta, ka vairumā gadījumu nav izdevies atrast zinātniski pamatotu saikni starp konkrētā produkta lietošanu un labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību.
Piemēram, EPNI eksperti neapstiprināja, ka Red Bull enerģijas dzērienā esošais taurīns patiešām mazina nogurumu un veicina možumu, kā tiek apgalvots Red Bull reklāmā. Tāpat netika pierādīts apgalvojums par Lipton melnās tējas pozitīvo ietekmi uz možuma saglabāšanu un uzmanības noturēšanu.
Ienesīgs bizness
EPNI negatīvais slēdziens ir sliktas ziņas pārtikas ražotājiem, kas savu reklāmas stratēģiju balstījuši uz apgalvojumiem par produkta veselīgumu. Ar šādiem apgalvojumiem no patērētāja parasti tiek izvilināta ievērojami lielāka maksa nekā par «vienkāršu» produktu. Sevišķi lielu satraukumu izrāda probiotiķu industrija, kas piedāvā piena produktus ar lakto un bifido baktēriju piedevu. Probiotiķu ražotāji apgalvo, ka šie produkti stiprina imūnsistēmu un uzlabo gremošanas sistēmas darbību, taču pagaidām viņiem nav izdevies pārliecināt EPNI ekspertus, ka tādi dzērieni kā Actimel un Activia ir labāki par parastu jogurtu. Starptautiskās Probiotiķu asociācijas ģenerāldirektors Joannis Misopuls žēlojas, ka ES ar savām prasībām «iznīcina visu nozari».
Actimel un Activia ražotājs pārtikas milzis Danone uzsver, ka probiotiķu efektivitāte pierādīta daudzos pētījumos, kuru rezultāti publicēti starptautiskos zinātnes žurnālos. Ražotāji žēlojas, ka nav pareizi, ja no pārtikas ražotājiem tiek prasīti tikpat vērienīgi, gadiem ilgi pētījumi kā no medikamentu ražotājiem. Tomēr daļa pārtikas drošības ekspertu atbalsta ES rīcību, jo šajā nozarē jau sen vajadzēja ieviest kārtību. «Tā ir sen gaidīta revolūcija pārtikas nozarē. Patērētāji pārāk ilgi ir krāpti ar nepamatotiem apgalvojumiem par atsevišķu pārtikas produktu veselīgumu,» laikrakstam The Sunday Times atzina britu profesors Tims Langs.