«Ja uzstādītajā termiņā situācija netiks atrisināta, mēs protestēsim pie Ministru kabineta, rīkosim akcijas, kā arī pieprasīsim atbildīgo amatpersonu demisiju,» norāda LARPA valdes loceklis Uldis Kolužs, kurš vada arī Bauskas reģionālo pārvadātāju SIA AIPS. Viņš skaidro, ka, nesaņemot pilnu samaksu par padarīto darbu, uzņēmumi nespēj samaksāt algas darbiniekiem, nodokļus valstij un norēķināties ar sadarbības partneriem. Tāpat pasažieru pārvadātāji lūdz izvērtēt SM pakļautībā esošās VSIA Autotransporta direkcija (ATD) ierēdņu atbildību par nepietiekama finansējuma pieprasījumu 2013.-2014. gadam.
Reģionālie vietējās nozīmes reisi ir tie, kas nodrošina iedzīvotāju pārvietošanos viena novada administratīvajā teritorijā. Taču ienākumi, ko pārvadātāji no tiem gūst, nespēj nosegt pakalpojuma sniegšanas izmaksas, tāpēc atbilstoši likumam šos zaudējumus kompensē valsts. SM šim mērķim iedalītie budžeta līdzekļi katru gadu izrādās nepietiekami, tāpēc daudzi pārvadātāji vietējās nozīmes maršrutos cilvēkus spiesti pārvadāt uz sava rēķina, tādējādi iedzīvojoties parādsaistībās.
«Nepaspējām ar visiem norēķināties par 2012. gadu, kā sakrājušies atkal jauni parādi, un tas ir tikai tāpēc, ka reisi nav optimizēti - dažos reģionos to ir par daudz, bet nav pieļaujama situācija, ka kādā maršrutā noteiktās stundās ik dienu brauc tikai pāris pasažieru,» skaidro ATD valdes loceklis Modris Jaunups. Pie tā, ka naudu nav saņēmuši galvenokārt Vidzemes un Zemgales pārvadātāji, viņš vaino šo novadu plānošanas reģionus, kas, viņaprāt, nespēj rast ilgtermiņa risinājumu. «Piemēram, Kurzemē problēmu nav, jo tur pārvadājumu sistēma ir sakārtota un uzņēmēji spēj iekļauties budžeta gada sākumā iedalītajos līdzekļos,» norāda M. Jaunups.
Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektores pienākumu izpildītāja Santa Ozola skaidro, ka pārvadājumu tīkls optimizēts vairākkārt, kas kopējo nobraukumu teritorijā ļāvis samazināt par astoņiem procentiem. Viņa uzskata, ka pašlaik sasniegta maksimālā robeža pārvadājumu apjoma un finansējuma mazināšanā: «Turpmāko reisu slēgšana varētu novest pie nozares sabrukuma, kā arī attālāko ciemu un mazpilsētu iedzīvotāju izolēšanas. Jau tagad ir vietas, kur sabiedriskais transports kursē vien reizi nedēļā vai nekursē nemaz, piemēram, Neretas novada Mazzalves un Zalves pagastā. Taču arī lauku teritorijās jānodrošina iedzīvotāju brīva mobilitāte.»
SM ierēdņi kā risinājumu vairākkārt piedāvājuši vietējo pārvadājumu maršrutu organizēšanu pārņemt savā paspārnē. «Pareizi būtu, ja par plānošanu atbildētu naudas devējs - šajā gadījumā SM, bet pagaidām ir tā, ka vieni dod, otri izšķērdē,» uzskata M. Jaunups. Par lauku maršrutiem atbildīgā Vides un reģionālās attīstības ministrija šādu sistēmas maiņu pagaidām neatbalsta.
No vairāk nekā 20†miljoniem latu, ko šā gada pirmajā ceturksnī SM piešķīra visu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu kompensēšanai, dotācijas par pārvadājumiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos ir teju trīs miljoni latu. Ieņēmumi no šiem reisiem pirmajā pusgadā bija 2,7 miljoni, bet izdevumi - 6 miljoni latu, tāpēc šobrīd zaudējumi kopā ar valsts garantēto peļņu sasnieguši 3,4 miljonus latu.
SM informē, ka 2014. gada budžeta projektā dotācijām pasažieru pārvadājumu zaudējumu segšanai plāno atvēlēt 54,2 miljonus latu, kas būtu par 7,7 miljoniem latu mazāk, nekā piešķirts šogad.