Jau desmit gadu pagājuši, kopš no čaumalas ceļu uz dienasgaismu izlobīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - KNAB, tautā dažkārt dēvēts vienkārši par knābi. Abreviatūra ir izdevusies ļoti veiksmīga, un, ne viens vien kukuļdevējs un ņēmējs, domājot par šo burtu kombināciju, sajūt tādu kā knābienu savās nervu stīgās.
Šodien KNAB šķiet pašsaprotama sistēmas sastāvdaļa, tālajos deviņdesmitajos doma par atsevišķu iestādi, kas cīnīsies pret korupciju, daudziem bija kā dadzis acī. Tomēr ar vairāku ierēdņu mērķtiecību un, domājams, ne bez Eiropas Savienības spiediena šis projekts vairākus gadus tika virzīts uz priekšu, līdz beidzot 2002. gada oktobrī pēc pusgadu ilgušas kandidātu atsijāšanas un neapstiprināšanas par pirmo KNAB vadītāju tika iecelts Guntis Rutkis. Birojs kļuva par funkcionējošu iestādi.
Arī turpmākajos gados KNAB bieži nācās piedzīvot politisko mobingu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Aigara Kalvīša mēģinājumi tikt vaļā no toreizējā biroja vadītāja Alekseja Loskutova. Taču sabiedrība bija modra un nepieļāva šādu apiešanos ar «knābīti». Rezultātā Kalvītis bija spiests demisionēt. Arī Loskutovam vēlāk nācās pamest biroja vadītāja amatu nesakārtoto iestādes kontroles mehānismu dēļ. Lai arī politiskajam pasūtījumam pierādījumi netika atrasti, zināma mērķtiecība viņa atstādināšanā tomēr bija novērojama.
Kā nākamais pārbaudījums KNAB tika uzsūtīts Normunds Vilnītis. Grūti aptverams ir vēriens, ar kuru viņš centās graut iestādes darbu un vārdu. Retrospektīvā tas pat šķiet skandalozāks process, nekā tika uztverts toreiz. Vilnītis ierosināja, ka partiju finansēm vairs nevajadzētu būt KNAB kompetencē, izskanēja apgalvojumi, ka viņš apzināti noplūdinājis izmeklēšanas informāciju un prettiesiski vedinājis padotos noklausīties dažu politiķu telefonsarunas.
KNAB priekšnieka vietnieki iesniedza ģenerālprokuroram iesniegumu, kurā bija minēti 76 Vilnīša pārkāpumi, tajā skaitā patvaļīga pārbaužu izbeigšana par augstām amatpersonām. Kaut KNAB budžets vienmēr bijis par īsu, Vilnītis pamanījās gada beigās atstāt pārpalikumu, kurš tad tika ieskaitīts atpakaļ valsts budžetā.
Izskatās, ka roka, kas cenšas traucēt KNAB darbu, ir dabūjusi pa pirkstiem un spiesta atslābināt tvērienu. Biroja vadītāja amatā apstiprināts mazpieredzējis, bet ambiciozs cilvēks, tomēr tas ir tikai laika jautājums, kad šis tumšais spēks atkal mēģinās skrubināt pie KNAB pamatiem.
Korupcijas tradīcijas pie mums visos līmeņos ir dzinušas dziļas saknes - nodokļu apiešana tiek uztverta kā sports un shēmošana - kā veiksmīga uzņēmējdarbība. Tas arī nav brīnums, jo piemērs tiek rādīts no pašas augšas. Ja atskatās uz KNAB darbības dekādi, varētu teikt, ka paveikts ir daudz - ierosinātas neskaitāmas krimināllietas, skoloti ierēdņi un izstrādāti vairāki ļoti svarīgi likumprojekti.
Taču, atceroties, cik daudz līdzekļu un iespēju ticis izsaimniekots, cik daudz skaistu projektu tikuši pārvērsti līdz nepazīšanai, top skaidrs, ka «knābim» vēl tāls ceļš ejams.