Viņš ir vīlies savos trīs dēlos. Tēva sarūgtinājums ir pamanāms, bet Stefans nekad neatzīsies savās kļūdās. Pēc astoņu stundu darba uzņēmumā Stefans vēl dodas haltūrās. Viņš pelna naudu, palīdz saviem dēliem: «Kad sieva pateica, ka mums būs pirmdzimtais, biju lepns. Toreiz sapriecājos, ka esmu radījis ko sev līdzīgu. Tā ir vispārējā muļķība, ko vīriešiem iedveš - dēls ir tavs turpinājums. Skan lepni, bet neatbilst patiesībai.»
Kad piedzima pirmais dēls, Stefans izjuta iekšēju gandarījumu. Lepojās! Vīriešiem, kuriem bija meitas, viņš pat ar zināmu pārākuma sajūtu atļāvās pateikt: «Tu jau to nezini, kā tas ir, bet, kad es ar savu dēlu došos makšķerēt...» vai uz hokeju, vai «dēls man būs palīgs un domubiedrs». Stefans strādāja, lai nodrošinātu ģimeni, bet audzināšanā faktiski nepiedalījās: «Ko nozīmē - audzināt? Sieva taču visu laiku sēdēja mājās! Es labi pelnīju, braucu uz ārzemēm celtniecības darbos, man neatlika laika ņemties ar bērniem.» Kad piedzima otrais un vēl arī trešais dēls, radu acīs Stefans bija gluži vai brīnumvīrietis. Zināms, ka ne viena vien vientuļā sieviete vēlējās sarunāt ar Stefanu iegūt bērnu tieši no viņa, kaut no vienas nakts sakara. Cerēja, ka būs tieši dēls.
Stefanam patika, ka dēli ir sapucēti, prot noskaitīt dzejoļus, un, kad viņš ar trim dēliem gāja pa ielu, visi kopā izskatījās iespaidīgi. Tagad dēliem pāri par divdesmit. Viņš savus puikas patiešām veda gan uz hokeju, gan svētdienās makšķerēt. Stefanam patika, ka par viņa puikām visi teica: «Stefana dēli ir ziķeri!» Kad sāka celt māju, dēli nāca palīgā, bet negribīgi un paslinki. Stefans vainoja sievu, kas puikas izlutinājusi: «Memmīšus izaudzinājusi. Bīdāmi, stumdāmi, viss ar karoti mutē jāielej, nezina, kā āmurs rokā jātur.»
Stefana tēvišķās nedienas sākās, kad viņš nodibināja savu celtniecības uzņēmumu. Dēliem celtniecība neinteresēja, un viņi uzdrošinājās atzīties, ka tēva rubīšana viņiem neinteresējot. «Esmu viņos mazliet vīlies. Dēli nedara, ko un kā biju iedomājies. Bet esmu nolēmis - kā tikai aiziešu pensijā, tā pats audzināšu mazdēlus. Tie gan man sanāks ziķeri!»