Pēdējo gadu ekonomiskie satricinājumi un konflikti tikai vairojuši migrantu skaitu, taču līdz ar to virknē valstu audzis arī naidīgums pret ieceļotājiem. Tas licis valdībām aktualizēt pirms tam pieklusināto jautājumu par imigrācijas politiku.
Nelegāļu straumes Krievijā
Neapšaubāma līdere migrantu jomā ir ASV, kur iebraucēju skaits 2013. gadā sasniedzis 45,8 miljonus. Lielākā daļa ieceļotāju šķērso Meksikas un Savienoto Valstu robežu. Tomēr, neskatoties uz ASV vadošajām pozīcijām, vairākums jeb gandrīz divas trešdaļas migrantu par mājvietu izvēlējušies Eiropu vai Āziju (attiecīgi 72 miljoni un 71 miljons cilvēku).
Otrajā vietā pēc migrantu skaita ierindojas Krievija, kurā pēdējos gados augušais ieceļotāju skaits saasinājis attieksmi pret imigrāciju. Pēc ANO apkopotajiem datiem, Krievijā mīt 11 miljoni ieceļotāju.
Krievijā pēdējos četros gados iebraucēju skaits pieaudzis par 37%. Oficiālie statistikas dati vēsta, ka 2012. gadā valstī iebraukuši 15,88 miljoni cilvēku, no kuriem darba atļauju saņēmuši tikai 1,34 miljoni. No 2011. gadā iebraukušajiem 13,8 miljoniem darba atļaujas saņēmuši 1,19 miljoni.
Šī gada pirmajā pusgadā ieceļojuši jau 10 miljoni migrantu, no kuriem gada pirmajos mēnešos jau vairāk nekā trīs miljoni pārsnieguši atļauto uzturēšanās ilgumu un tagad mitinās valstī nelegāli. Vairākums pārkāpēju nāk no Uzbekistānas (ap 900 000), Ukrainas (500 000) un Tadžikistānas (400 000).
Krievijā mīt liels daudzums nelegālo imigrantu, kuru skaitu var tikai minēt. «Mēs pieņemam, ka viņi nelegāli strādā,» NEWSru.com citēja Federālā migrācijas dienesta vadītāju Konstantīnu Romodanovski.
Pēdējos mēnešos Krievijas medijos arvien biežāk izskan ziņas par imigrantu pastrādāto noziegumu skaita pieaugumu, kas krievu tautības iedzīvotājos vairojis neiecietību pret iebraucējiem.
Problēma īpaši aktuāla ir lielpilsētās, kas ir pievilcīgs galamērķis migrantu acīs. Kā vēsta Sabiedriskās domas fonda maijā publiskotie aptaujas rezultāti, Maskavas iedzīvotāji kā trešo lielāko biedu uzlūko imigrācijas problēmas, īpaši satraucoties par iebraucējiem, kas izplata radikālā islāma idejas. Par imigrantiem draudīgāki maskaviešiem šķiet tikai sastrēgumi un cenu kāpums.
Masu imigrācija kā problēma Krievijas valsts līderu retorikā ir salīdzinoši jauna parādība, kas aktualizējusies pēdējā pusotra gada laikā, rakstīja Interfax.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins šogad jau ierunājās, ka «kārtības ieviešanai» atbalsta stingrāka vīzu režīma ieviešanu ar Āzijas valstīm Krievijas kaimiņos. Kā secinājis sabiedriskās domas pētījumu centrs VCIOM, 77% Krievijas iedzīvotāju piekrīt, ka nepieciešams bargāks vīzu režīms.
Vairo populistu spēku
Pret imigrantiem nelabvēlīgs noskaņojums audzis arī citviet, tostarp Skandināvijas valstīs. Līdzšinējai ziemeļnieku labklājībai kā apdraudējums uzlūkots augošais imigrantu skaits, kas vēl vairāk pieaudzis eirozonas ekonomiskās krīzes laikā.Agrāk pieklusinātās imigrācijas tēmas tagad izskanējušas sabiedriskajā telpā, un imigrācija, konkurence starptautiskajā tirgū un pastiprinātās bailes zaudēt darbu saasinājušas aizdomas pret iebraucējiem.
Tas radījis labvēlīgu augsni populistiskajām labējo partijām. Dānijas Tautas partiju atbalsta katrs sestais vēlētājs, Zviedrijas demokrāti dubultojuši popularitātes rādītājus, un tos atbalsta 10% balsstiesīgo, savukārt Somijas opozīcijas partija Somi sabiedriskās domas aptaujās ar 19% ierindojas kā otra populārākā valstī. Norvēģijas pret imigrantiem noskaņotā Progresa partija pagājušās nedēļas vēlēšanās ieguva 16%.
«Imigrācija satrauc lielu daļu sabiedrības,» aģentūrai Reuters atzina Zviedrijas Gēteborgas Universitātes profesors Folke Jūhansons. «Agrāk tā bija tabu tēma un partijas par to nevarēja runāt. Tā kļuva par brīvi pieejamu mērķi pret imigrantiem noskaņotajām partijām.»