Tomēr tie nav galvenie pasaules dzērieni, kas rada atsevišķās ēdienreizes. Toms Stendidžs grāmatā Pasaules vēsture sešās glāzēs apgalvo - tāpat kā arheologi iedala vēsturi posmos, kas balstīti uz kāda materiāla izmantojumu, piemēram, akmens laikmets, bronzas laikmets, vēsturi var iedalīt periodos, ko raksturo dzērieni. Seši dzērieni - alus, vīns, stiprie alkoholiskie dzērieni, kafija, tēja un kola - stāsta par pasaules vēstures tecējumu. Trīs no tiem satur alkoholu, trīs - kofeīnu, taču viens gan tiem kopīgs - katrs bijis ārkārtīgi svarīgs kādā vēstures posmā.
Alus kā vecākais un patlaban visplašāk lietotais cilvēku darinātais dzēriens jau pastāvēja pirms 6000 gadu Mezopotāmijā un Ēģiptē, kur pirmo grāmatu autori algu saņēma maizes un alus formā. Tagad par alus zemēm pamatā uzskata Eiropas ziemeļu valstis. Pie ēdiena alu dzer reti. Pat alus lielvalstī Beļģijā, kur starp simtiem brīnišķīgu alu ir arī divi latvieša Jerumaņa komponētie, pie nacionālā ēdiena - zuša zaļumos - alus neder. Daudzās valstīs alu pat uzskata par šķidro maizi: kur iet miezis, tur kviesis neiet.
Vīns kā Vidusjūras tirdzniecības asinis nu kļuvis par ikdienas dzērienu kristiešiem, bet aizliegts musulmaņiem. Vieglu vīnu dzer pie viegliem ēdieniem, smagāku - pie smagākiem, pikantākiem. Glāze vīna un neliela uzkoda ir iegansts jebkādam uzaicinājumam ikdienā, kur nu kādai svinēšanai.
Arābu destilācijas aparāta produkts ir brandvīns jeb dedzinātais vīns. Kopš XVI gadsimta destilētais brendijs, rums un viskijs bija vergu tirdzniecības pamats un, kā atzīmē Stendidžs, arī viens no svarīgākajiem faktoriem Amerikas Savienoto Valstu veidošanā. Glāzīte konjaka, armanjaka vai kalvadosa - un karstumā varbūt rodas interese par ēšanu?
No Mokas ostas Jemenā nākusī kafija XVII gadsimtā Eiropā radīja kafejnīcas, kurās diskusijas pie kafijas sekmēja zinātnisku biedrību, avīžu, finanšu iestāžu rašanos un revolucionāru pārmaiņu (vismaz Francijā) organizēšanu. Smalkā arabika vai kofeīna bagātā robusta - un mundrums ir atpakaļ. Man gan nav skaidrs, kā no mazajiem Zilajiem kalniem Jamaikā var pārdot kafiju pat Rīgā, bet pati Jamaikā piedzīvoju, cik fantastiska ir īstā Zilo kalnu kafija.
Tēja XVIII gadsimtā apvienoja Austrumus un Rietumus, lai gan austrumnieki dzēra tikai tēju, bet rietumnieki tai pievienoja citronu, cukuru un pienu. Tējas tase ir milzu vērtība, pat ja tēja nav visaugstākās kvalitātes.
XIX gadsimta sākumā tika radīti pirmie gāzētie bezalkoholiskie dzērieni, piemēram, sodas ūdens, bet beigās - kokakola no kolas riekstiem. XX gadsimtā kokakola apvienoja pasaules tirgus un kļuva vienlīdz svarīga visos kontinentos. Glāzei gāzūdens, tajā skaitā kolas, vasara ir labākais laiks.