Karstums paņem dzīvības
«Šī bija karstākā desmitgade visu novērojumu perioda laikā,» ANO paspārnē esošās Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadītāju Mišelu Žaro citēja raidsabiedrība BBC. Laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam fiksēts neraksturīgi liels karstums, kas pārsniedz pēdējos 160 gados reģistrēto. Tas nozīmē, ka XXI gadsimta pirmā desmitgade bijusi karstākā kopš 1850. gada, kad tika sākti šādi novērojumi.
Neierastā svelme fiksēta abās zemeslodes pusēs. Vidējā gaisa un ūdens temperatūra bija par 0,47 grādiem pēc Celsija augstāka, nekā ierasts (ilgus gadus vidējā temperatūra bija 14 grādu). Zīmīgi, ka, izņemot 2008. gadu, pārējie aizvadītās desmitgades gadi ietilpst 10 karstākajos visā novērojumu vēsturē.
Nepieredzētie laikapstākļi prasījuši vairāk nekā 370 tūkstošu cilvēku dzīvību, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā desmitgadē. Kā norādīts organizācijas ziņojumā Global Climate 2001-2010, A Decade of Extremes, upuru skaita kāpumā liela loma bijusi tieši karstuma viļņiem, no kā īpaši var izcelt svelmi Eiropā 2003., bet Krievijā - 2010. gadā.
Lai gan dekāde bija otra mitrākā kopš 1901. gada, mazāk cilvēku gājuši bojā plūdos. Gan plūdu, gan vētru upuru skaita samazinājumu eksperti saista ar tehnoloģiju attīstību, kas ļāvusi uzlabot brīdinājuma sistēmas, lai laikus paredzētu tuvojošās katastrofas un evakuētu apdraudētos iedzīvotājus.
Lielais karstums paātrinājis arī polāro ledu kušanu, turklāt vislielākās temperatūras anomālijas fiksētas tieši Grenlandē, kur 2010. gadā vidējā temperatūra pārsniedza normu par 3,2 grādiem.
Līdz ar ledāju kušanu ievērojami pacēlies arī jūras līmenis. Ik gadu jūras līmenis paaugstinājies par aptuveni trim milimetriem. Tas ir divreiz vairāk nekā XX gadsimtā ierastie 1,6 milimetri gadā.
Satraucošas tendences
Zeme vēsturiski piedzīvojusi virkni sasilšanas un atdzišanas periodu, taču zinātnieki uzsver, ka temperatūra uz zemeslodes kļūst neierasti augsta. Lai gan nepieciešams ilgs laika periods, lai spriestu par klimata pārmaiņām, eksperti norādījuši, ka tendence ir satraucoša.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija neierasto karstumu saista ar cilvēku rīcības sekām, īpaši uzsverot industriālās darbības dēļ radušās siltumnīcefektu gāzu emisijas. «Tās maina mūsu klimatu, radot tālejošas sekas mūsu videi un mūsu okeāniem, kas absorbē gan oglekļa dioksīdu, gan siltumu,» organizācijas pārstāvjus citēja Fox News.
Taču skeptiķi pārmet, ka runas par klimata pārmaiņām un globālo sasilšanu ir pārspīlētas. Viņuprāt, vadoties pēc oglekļa dioksīda izmešu aplēsēm, temperatūrai būtu vajadzējis būt vēl augstākai. Kritiķi atgādina arī pēdējā laikā fiksētās bargās ziemas, turklāt kā spilgtu piemēru tam, ka runas par globālo sasilšanu ir pārspīlētas, piesauc Eiropā šogad vēlu atnākušo vasaru, rakstīja AFP.
«Aplūkojot tādus jautājumus kā klimata daudzveidība un klimata izmaiņas, nedrīkst fokusēties tikai uz konkrētu pasaules daļu vai konkrētu gadu,» skeptiķiem aizrādīja Pasaules Meteoroloģijas organizācijas vadītājs M. Žaro un norādīja, ka tendenci iezīmē ilgtermiņa novērojumi.
Zīmīgi, ka 94% no 139 ziņojumā aplūkotajām valstīm pagājušās desmitgades laikā novēroti siltāki laikapstākļi, nekā ierasts, turklāt 44% valstu šajā posmā fiksēti jauni valsts līmeņa karstuma rekordi.
Eksperti brīdina, ka karstums un tā izraisītās katastrofas tuvākajos gados kļūs par aizvien biežāku parādību.