Lai arī vēl pirms dažiem gadiem SIA _Rīgas pasažieru terminālis_ (_RPT_) solīja vērienīgas pārmaiņas prāmju satiksmes attīstībā, visi plāni palikuši uz papīra. «Mēs varam gribēt daudz ko, bet viss ir atkarīgs no tā, kāda vadība ir domē un brīvostā,» noplāta rokas _RPT_ tehniskais direktors Jānis Dzērvītis.
Padziļinās piestātni
Pašreiz regulāra ūdens satiksme pilsētai ir nodrošināta tikai ar Zviedrijas galavaspilsētu Stokholmu. Līniju apkalpo divi prāmji - Festival un Regina Baltica, kas nodrošina pārvadājumus reizi dienā - no rīta prāmis ienāk, vakarā - atiet. Plānots, ka no 8.maija Regina Baltica nomainīs jaunāks, lielāks un modernāks kuģis - Romantika, jo aug Tallink pārvadāto pasažieru skaits - no 2007.gada septembra līdz pagājušā gada septembrim kompānija maršrutā apkalpoja 357 533 pasažierus, kas ir par 39,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Lai arī brīvostā strādā speciāla Kruīzu kuģu un pasažieru daļa, kuras uzdevums ir meklēt jaunus sadarbības partnerus, citus regulārus maršrutus attīstīt nav izdevies.
Savukārt pēdējie nopietnie finanšu ieguldījumi pasažieru terminālī veikti 2007.gadā, kad par 972,9 tūkstošiem latu brīvosta izbūvēja pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas tuneli. Uz to ļoti intensīvi uzstāja pārvadātājs Tallink, jo līdz tam cilvēkiem, lai tiktu uz prāmi vai nost no tā, nācās iet caur mašīnu klāju. J.Dzērvītis stāsta, ka pie viena uzbūvēts arī eskalators uz otro stāvu un lifts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šogad vērienīgākais darbs būs piestātnes un Daugavas akvatorija padziļināšana, lai vajadzības gadījumā ostā varētu ienākt lielāki kuģi.
J.Dzērvītis gan norāda, ka pašreizējā ostas atrašanās vieta nav īsti piemērota nopietnai prāmju satiksmei, jo nav kur palikt ienākošajam kravu transportam, savukārt pasažieri nevar ērti tikt līdz pilsētas centram - sabiedriskais transports pie ostas nepietur, tuvākais ir tramvajs vairāku simtu metru tālāk pie Anatomikuma. Šogad vismaz rasta iespēja pasažierus nogādāt līdz pilsētas centram pa pilsētas kanālu ar koka kuģīšiem, piebilst J.Dzērvītis.
Uz centru pa kanālu
Vēl pirms trim gadiem RPT, kas no brīvostas ieguva nomā apkārtējo zemi uz 30 gadiem, kaldināja vērienīgus plānus par jaunu pasažieru termināļa ēku, kas atradīsies tuvāk pie Vanšu tilta, un jaunu piestātni. To, kādēļ nekas no tā nav pavirzījies uz priekšu, J.Dzērvītis skaidro ar trim iemesliem - tikai nesen pašvaldībā akceptēto teritorijas detaļplānojumu, grūtībām aizņemties naudu un neskaidrību par pilsētai nepieciešamajiem tiltiem pāri Daugavai. «Ja veido jaunu piestātni, tad tā ir uz 50 gadiem, bet, ja klīst runas, ka pār Daugavu būvēs Hanzas tiltu un zemo Ziemeļu tiltu, kas neļaus ostā ienākt kruīzu kuģiem, tad neatradīsies neviens muļķis, kas te būs gatavs miljonus ieguldīt,» uzsver J.Dzērvītis.
Ostas nākotne tiešām ir miglā tīta. Pērn augustā brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs medijos izteicās, ka esošajā terminālī investīcijas neieguldīs, jo divu gadu laikā taps moderna pasažieru osta Pīļu muižā - apmēram trīs kilometrus tālāk Kundziņsalas virzienā. Tagad brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ārgalis (TP) norāda, ka nekas vēl nav izlemts. «Tas, vai būs nepieciešama jauna pasažieru termināļa būvniecība, būs atkarīgs no tā, kāds tiks būvēts Daugavas Ziemeļu šķērsojums,» saka viņa preses sekretāre Anna Kononova. Ja būvēs zemo tiltu, tad terminālis būs jāpārceļ, ja augsto vai tuneli, tad - ne. Šobrīd vēl norit izpēte.
A.Ārgalis, kurš ir par Rīgas attīstību atbildīgais vicemērs, uz jautājumu, kā viņš vērtē ostā paveikto, neatbild pēc būtības, tā vietā stāstot, ka ostas attīstība ir svarīga pilsētai, jo tūristi tajā atstāj naudu. Tādēļ ir jānodrošina infrastruktūra, lai viesi no termināļa varētu ērti nokļūt pilsētā.
Vēl daudz darāmā
A/s Tallink Latvija tirdzniecības un mārketinga direktore Baiba Muceniece aicina apzināties, cik patiesībā svarīga loma ir pasažieru ostai un norāda, ka daudziem iebraucējiem tā ir kā «Latvijas un Rīgas seja». Viņa stāsta, ka, salīdzinot ar laiku pirms trim gadiem, kad Tallink atklāja maršrutu, veikti vairāki uzlabojumi: «Tobrīd ziemas periodā uzgaidāmajā zālē nebija apsildīšanas, vasarā - pietiekamas ventilācijas. Pasažieriem uzgaidāmajā telpā bija auksti ziemā, karsti - vasarā.» Taču, lai ostu padarītu pievilcīgāku, ir jāuzlabo gan pasažieru apkalpošana, gan piestātne. Piemēram, terminālī pietrūkst bagāžas glabātavas, nepieciešama sabiedriskā transporta pietura, Tallink saņem daudz negatīvu atsauksmju par krāpnieciskiem taksometru pārvadājumiem, pilsētā pietrūkst norāžu uz pasažieru ostu. Arī ostā «varēja vairāk informatīvu norāžu uzstādīt», Dienai saka piestātnē sastaptais Valērijs.