Lai kā negribētos atkal paust kritiskus vārdus par Latvijas politiķiem, bez tā neiztikt - paši ar savu uzvedību uzprasās. Un pēc tam brīnās, ka deputāta vai ministra statuss Latvijā tik nepopulārs.
Bijusī Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa šonedēļ BNS izpaudās ar tādām izteikumu pērlēm kā «parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir pļāpātuves», «12. Saeimas darbs ir katastrofāls», «cik ir kvalitatīvu debašu?», arī to, ka Latvijas politikas nelaime ir teikt vienu un pēc tam darīt ko citu. Pēc kā tāda atliek vien piebilst - kurš gan cits varētu veiksmīgāk degradēt politiķu darbu, ja ne paši politiķi?!
Ja ir problēmas, cienītie, risiniet tās (ja vajag - šaurā lokā), nevis turpiniet apliet sev blakus esošos ar mēsliem, arī paši stāvot līdz ceļiem tajā pašā zampā.
Daudz dzirdēts runājam par partiju disciplīnu, tikai diemžēl pārsvarā gadījumu tas tiek attiecināts uz «pareiziem» vai «nepareiziem» balsojumiem. Kāpēc šī disciplinētība nevarētu izpausties arī kā organizācijas prasība pēc savu pārstāvju augstākas darba kvalitātes, cieņpilnākas attieksmes pret deputāta vai ministra statusu?
Labi, Solvita Āboltiņa nav minama kā lielākā grēciniece, ja neskaita šādu izrunāšanos un ne visai cienīgo atkal nokļūšanu deputātos pēc pēdējām vēlēšanām. Bet viņa ir līdere, viena no patiesi visietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā. To respektējot, pret viņu ir arī daudz augstākas prasības nekā pret citiem. Karognesēji rokas nenolaiž, pat ja arī tiem kādreiz sagribas pacelt kādu akmeni un mest pa pretinieku.
Protams, mūsu parlamentā ir arī tādi personāži, kas par paraugu citiem nebūtu minami nu nekādi. Dzērumā pie stūres pieķertais, bet deputāta mandātu nosargājušais Veiko Spolītis, skandālu producents Artuss Kaimiņš, vēl vairāki citi. Bet te atkal jautājums - vai to dažu politiķa mundiera vārtītāju dēļ varam viennozīmīgi vispārināt, ka visi slikti, vai tomēr tās baltās vārnas no pārējiem jānošķir un biežāk jārunā par jau pieminēto līderu atbildību turēt kvalitātes latiņu daudz augstāk, attiecinot to gan uz sevi, gan citiem?
Šajā kontekstā taisnība acīmredzot ir Dienas nesen intervētajam ekspolitiķim Vjačeslavam Dombrovskim, kurš pauda, ka pēc iestāšanās ES un NATO Latvijas politiķi ir atslābuši - pašiem vairs nekas nav jādomā, visu pasaka priekšā Briselē. Tik viena bēda, ka jāspēj noturēt sabiedrības uzmanību, lai ievēl atkārtoti. Tad nu izpaužas, kā katrs māk, - gan ar kritiku par amata brāļiem, gan «nepareizajām» gleznām, gan valodu, kurā lidsabiedrība informē caurbraucējus...