Pētījumā cilvēkiem ar zemu un ar augstu pašnovērtējumu vajadzēja atkārtot frāzi «mani mīl».
Cilvēkiem ar zemu pašvērtējumu, atkārtojot šo frāzi, garastāvoklis sabojājās. Tie, kuriem jau bija augsts pašvērtējums, pēc pašiedvesmojošās frāzes atkārtošanas gan jutās labāk, bet ne ilgstoši. Pētījuma dalībniekiem bija jāuzraksta pozitīvais un negatīvais, ko viņi domā par sevi. Paradoksāli, bet dalībnieki ar zemu pašvērtējumu jutās labāk, runājot par negatīvo, nevis tad, kad bija jākoncentrējas uz labo sevī.
Speciālisti uzskata - pašapziņas pamatā ir daudzi reālās dzīves faktori, tāpēc jākoncentrējas, lai uzlabotu kādu no tiem, nevis jāatkārto apgalvojumi, kuri atspoguļo realitāti labāku, nekā tā ir patiesībā.
Pašapziņas veidošanā svarīgas ir labas attiecības ģimenē, plašs draugu loks, darbs un apmierinātība ar savu izskatu.
Ja nav tuvu attiecību ar vecākiem, nav daudz draugu, nav darba un neapmierina savs izskats, ir ļoti grūti iegūt augstu pašnovērtējumu. Turpretī, ja lielākā daļa no minētā tev jau ir, protams, viegli teikt «ar mani viss ir kārtībā» un tam arī noticēt.