Jā, interesanti. Laikam jāattaisno Reformu partijas nosaukums, reformējot pilnīgi visu. Labo padarot sliktāku, slikto, iespējams, labāku. Ja nopietni, par ostu pārvaldes maiņu kuluāros runā jau sen. Sākotnēji ostu pārvaldes tika veidotas tieši kā pašvaldību dibinātas iestādes. Tad, ņemot vērā valsts lielo interesi par ostām kā tranzītbiznesa nozari, to skaitā no drošības viedokļa, tika veikti grozījumi, kuru rezultātā ostu pārvaldes ir Ministru kabineta pārraudzībā un ieinteresētās ministrijas deleģē savus pārstāvjus ostu valdēs. Protams, var gadīties, ka pašu ministriju - piemēram, Vides un Ekonomikas - intereses nesakrīt, tomēr kopumā Ostu likums pasaka ļoti skaidri, ka ostas valdē četri cilvēki ir no ministrijām, četri no pašvaldības un ka lēmumu var pieņemt vismaz ar piecām balsīm. Citiem vārdiem sakot, nedz pašvaldība, nedz valdība nevar uzspiest ostas administrācijai lēmumu, par kuru nebūtu panākta kaut daļēja vienošanās valdē. Un premjeram ir tiesības atcelt ikvienu ostas valdes lēmumu, kas viņam liekas nepareizs. Latvijas ostās valdības ietekme ir ļoti liela. Manuprāt, adekvāta sistēma.
Tad parādījās Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvja Ivara Slokenberga atklāta vēstule premjeram, bet, jāatzīstas, es nedz sapratu, kāda šim kungam interese par Latvijas ostām, nedz ko viņš īsti piedāvā. Nu, un tad aizvadītās nedēļas nogalē parādījās šis sižets televīzijā, kurā uz reformām vedina Sandra Kukules kundze. Es viņu pazīstu pietiekami labi - gan kā Saeimas deputāts, gan kā Ostu asociācijas pārstāvis sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju ostas skarošos jautājumos. Viņa ir kompetenta un ar izpratni par šiem jautājumiem. Bet - ja cilvēks grib ko mainīt ostu likumdošanā, tad viņam jādodas strādāt uz Saeimu vai valdību, nevis ostas valdi. Attiecīgi man tā vairāk liekas retorika.
Lai nu būtu, ka retorika, tomēr tāda diezgan barga - reformas esot nepieciešamas, jo ostu pārvaldes lēmumi esot a) necaurspīdīgi, b) ir bažas par korupciju, c) ostas dažkārt vienlaicīgi ir pakalpojumu pasūtītājs un sniedzējs, kas neesot pareizi.
Protams, ir daļa informācijas, kas skar ostu zemes nomniekus, uzņēmumus, kas darbojas ostu teritorijās, kas ir t. s. biznesa informācija - par nomas līgumu pagarināšanu, maksājumu noteikšanu, ostas uzņēmuma statusa noteikšanu. Un tā ir pieejama tikai ostas valdes locekļiem. Viss pārējais ir publiski pieejama informācija. Un - arī attiecībā uz šo ierobežotas pieejamības informāciju atgādinu, ka tieši tāpēc jau valdēs ir ministriju pārstāvji, lai viņi varētu valdību informēt. Par korupcijas iespējām - nu, tās ir mūžīgās runas bez pierādījumiem. Kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu - likums paredz ostai tiesības sniegt tādus pakalpojumus, bez kuriem osta nevar funkcionēt. Padziļināšanas darbi, velkoņa pakalpojumi u. c. Ja pārmetums konkrēti ir par velkoņiem, tad, jā, var šo pakalpojumu pirkt, kā to dara Ventspils, var uzticēt pašai ostai, ņemot vērā, ka tieši ostas kapteinis ir atbildīgs par kuģošanas drošību ostā. Rīga izvēlējās veidot pati savu velkoņu dienestu, acīmredzot negribēdama riskēt nonākt situācijā, kad privātais pakalpojuma sniedzējs kaut kādu iemeslu dēļ nevar vai negrib to darīt (piemēram, ir saņēmis izdevīgāku piedāvājumu).
Izskanējis viedoklis, ka vienota ostu pārvalde nāktu par labu pašām ostām, jo mazinātu to kašķus.
Starp ostām ir veselīga konkurence, nevis kašķi. Protams, dažkārt ir atšķirīgi viedokļi, bet tāpēc ir šī asociācija un īpaša Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome Satiksmes ministrijas paspārnē, kas tiekas vienreiz mēnesī.
Kukule kā ārlietu ministra padomniece min, ka ostu nozarei vajadzētu būt ciešākā sasaistē ar valsts ārlietu dienestu.
Ārlietu ministrija, visbiežāk valsts sekretāra personā, piedalās jau minētajās padomes sēdēs.
Un tomēr - kādi mērķi varētu būt reformu gribētājiem? Rīgas brīvostas valdes loceklis Silenieks savā blogā pieļāvis, ka tāds varētu būt ostu privatizācija.
Ja atgriežamies pie Šlokenberga vēstules, tur bija dažas ļoti, tā teikt, interesantas lietas. Pārveidot ostas par akciju sabiedrībām ar akciju brīvu kotēšanu biržā. Un tad - ņemot vērā milzīgo sadrukātās naudas apjomu pasaulē - šīs akcijas varētu nopirkt kaut tie paši amerikāņi.
Un kas tur slikts?
Tas būtu krasā pretrunā ar valsts un pašvaldības interesēm. Kā tu to iedomājies praksē? Kā var pašvaldībai, kurai ir zemes ostā, pateikt: jums te vairs nebūs teikšanas? Atsavināt pašvaldību zemes?
Vai nav tā, ka šo manevru patiesais mērķis ir nevis Rīgas, bet Ventspils osta? Izmantojot zaļo zemnieku nonākšanu opozīcijā, pārveidot Ventspilī spēku samēru?
Skaidrs, ka, mainoties politiskajai varai, mainīsies arī atsevišķi cilvēki ostu valdēs. Un, atklāti sakot, es neredzu neko sliktu, ka jauns ministrs ostas valdēs grib redzēt viņam uzticamus cilvēkus. Ventspils gadījumā gan man radies iespaids, ka runa ir par dažu ietekmīgu uzņēmēju vēlmi panākt, lai ostas valdē iekļauj «uzņēmēju pārstāvjus». Tādu risinājumu vērtēju skeptiski, jo tad vienmēr būs jautājums, tieši kuru uzņēmēju pārstāvjus un kā šie pārstāvji lems, kad runa būs par citu uzņēmēju, konkurentu interesēm. Tās ir ventspilnieku iekšējās lietas. Vai tās tiek kārtotas, izmantojot politiskās partijas Rīgā, grūti pateikt.