1. Par to pārliecinājies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis, kurš birojā izveidojis jaunu hierarhijas struktūru, faktiski apiedams savu vietnieci un Apkarošanas nodaļas vadītāju Jutu Strīķi. Formālais arguments, ka šādi gribēts biroja darbu padarīt produktīvāku un izvērst valsts reģionos, nav pārliecinājis daudzus, ieskaitot premjerministru. Vilnīša iecerētie grozījumi faktiski dublētu funkcijas biroja iekšienē un KNAB darbinieku starpā pastiprinātu spriedzi, kas, pēc novērotāju sprieduma, jau tā ir liela. Strīķes autoritāte darbinieku vidū un sabiedrībā varbūt arī «rīvē kantes» Vilnītim, tomēr «skaldi un valdi» inovācijas KNAB neiederas.
2. Arī NATO ir labs attīstītas sabiedrības piemērs, kur lieliski sadzīvo duālisms starp aktīvu, individuālu līdzdalību un kolektīvu lemšanu un rīcību. Rīgā notikusī Parlamentārās asamblejas (PA) pavasara sesija tam ir apliecinājums. Gan PA prezidenta, gan NATO ģenerālsekretāra un daudzu citu atzinība par samērā mazās Latvijas proporcionāli atbilstīgo ieguldījumu alianses darbībā un cildinājumi par iesaistīšanos un uzticamību nav tukši vārdi. NATO kolektīvā lemšana un darbība ir veids, kā mēs pastāvam par ļoti konkrētām savām interesēm. NATO nekas nenotiek pēc principa, ka lielākajam taisnība, tādēļ taisnība aliansē nav arī skaļākajam kliedzējam.
3. Kaut kur starp bezizeju un kompromisu atrodas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes vienošanās 2011. gadā minimālo algu atstāt pašreizējā - 180 latu - apmērā, nevis pacelt to līdz arodbiedrību sākumā prasītajiem 205 latiem.