Tiesa, vairākumā gadījumu VI, atklājot pārkāpumus pacientu veselības aprūpē, mediķus sauc pie administratīvas atbildības. Ģenerālprokuratūrā, kura vērtē, vai iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, VI šogad vērsusies aptuveni desmit lietās no 165, kurās bija konstatēti pārkāpumi. Vitālija sieva Lilija Grizāne saka - zinu, ka nekas neatdos man atpakaļ vīru un galvenais - bērniem tēvu, taču es vēlos, lai citi cilvēki uzzinātu, kas notiek slimnīcās, un lai cilvēki atbildētu par savu rīcību. Viņa arī uzsver - Vitālijs valsts labā strādāja 20 gadu, viņš kā miesassargs sargāja premjerus, ministrus un līdz nelaimei strādāja Drošības policijā.
Ļoti sasāpējās galva
«Es pēdējoreiz redzēju tēti, pirms viņš brauca makšķerēt,» nosaka Vitālija desmit gadu vecā meita Jana. Ģimene dzīvo Mārupes novadā. Vitālijs audzināja ne tikai Janu, savu un Lilijas meitiņu, bet arī rūpējās par Lilijas vecāko meitu un savu dēlu no agrākajām attiecībām. 30. jūlijā Vitālijs brauca pie drauga uz Latgali, abi bija iecerējuši nodarboties ar zemūdens makšķerēšanu. Lilija pārstāsta vīra drauga teikto par 1. augusta notikumiem: «Vitālijs līdz ceļiem iegājis ūdenī un sacīja draugam - man ļoti sasāpējās galva.» Vitālijam bija hipertensija [paaugstināts asinsspiediens], un viņš regulāri dzēra zāles, taču juties labi, ik gadu arī izgāja obligātās veselības pārbaudes. Taču šoreiz Vitālijam bija reibonis, slikta dūša, vemšana, sāpes sprandā. Draugs izsaucis ātro palīdzību, un tā Vitāliju ap pulksten 15.45 nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tur vēl viņš parakstījis dokumentus, ka piekrīt stacionēšanai un solās palātā nesmēķēt.
Tovakar ap pulksten 19.30 Lilija piezvanījusi Vitālijam: «Viņš izklausījās tā, it kā gulētu. Jautāju - vai es tevi pamodināju? Viņš attrauca -ai, es tev nedaudz vēlāk piezvanīšu.» To, ka atrodas slimnīcā, viņš neesot minējis. Vai nu juties gana labi, vai arī negribēja satraukt. Lilija vēl pajautājusi, vai Vitālijs nākamajā dienā būs atpakaļ Rīgā, un viņš atbildējis - būšu. «Pienāk nākamais rīts, bet - nekā. Viņš arī vakarā nepiezvanīja, labunakti nenovēlēja, kā vienmēr dara, kad nav mājās,» atminas Lilija. Nākamajā rītā nedaudz pēc pulksten 10 zvanījis Vitālija draugs no Daugavpils. Vitālijs guļot slimnīcā ar insultu, esot pie samaņas, taču uztraukties nevajag, lai tikai braucot šurp. Vīrs gulējis Daugavpils reģionālās slimnīcas Neiroloģijas nodaļas Insulta vienībā. «Ienāku intensīvās terapijas palātā - redzu, guļ Vitaļiks, pieslēgts pie sistēmas, gaiss briesmīgi sasmacis. Māsiņa pienāk - pieejiet viņam klāt klusiņām, pasakiet, ka esat atbraukusi, viņš sadzirdēs, bet diez vai varēs ko pateikt,» atminas Lilija. Noliekusies pie vīra, viņa čukstus teikusi, un Vitālijs uzreiz viņu sagrābis aiz rokas. Teicis «Liļička» un vēl kādu vārdu. Tad kļuvis nemierīgs, sācis dīdīties, izrāvis sistēmu. Lilija saklausījusi, ka vīram plaušās ir ūdens, arī satraukusies, redzot, ka pie Vitālija gultas ir asinis. Māsa teikusi - tās viņš esot atklepojis. Lilija arī brīnās - medicīnas dokumentācija liecina, ka ārsti sacījuši: Vitālijs neesot kontaktējams jau kopš septiņiem rītā, taču vēl pulksten pussešos rītā viņš runājis ar draugu pa telefonu, arī viņu pašu atpazinis un saucis.
Lilija vēl aizgājusi nopirkt mitrās salvetes, pamperus un ūdeni, kā viņai ieteikts. Kad atgriezusies, Vitālijs gulēja. «Es viņu noskūpstīju, atvadījos un aizbraucu. Pa ceļam man piezvanīja māsiņa no slimnīcas,un pateica, ka viņš nomiris,» atceras Lilija. Vīrs nomiris sava paziņas rokās. «Paziņa teica - viņš gulēja viens pats palātā, neviena nebija klāt. Kad viņš kļuva zils, paziņa izskrējis koridorā, saucis mediķus,» saka Lilija. Viņš nomira ap pulksten 19.30.
Kavējās ar tomogrāfiju
Lilija uzreiz sapratusi - nesēdēs rokas klēpī salikusi. «Nav jābūt mediķim, lai saprastu, ka mediķiem kaut kas bija jādara,» viņa paskaidro un saka - nu nebija Vitālijs tik vārgs, lai viņu tā pamestu nomirt. Viņš bijis liels, aktīvs, spēcīgs vīrietis.
Medicīnisko karti slimnīca atteikusies sūtīt pa pastu, tai viņa braukusi pakaļ. Dažas vietas šajā 48 lappuses garajā medicīnas kartē Liliju pārsteigušas: «Piemēram, 3. augustā dotas kaut kādas zāles, lai gan 2. augustā cilvēks jau bija nomiris.» Lilija iepazīstināja Dienu ar VI ekspertīzē atklāto. VI konstatēja rupjus veselības aprūpes pārkāpumus. Kad pacientu nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā, neiroloģe, konstatējot insultam raksturīgu atradi, nozīmējusi galvas datortomogrāfiju, taču nebija organizējusi tā neatliekamu veikšanu diferenciāldiagnozei un tālākās ārstēšanas taktikas lemšanai, kā to nosaka insulta pacientu aprūpes vadlīnijas. Nenozīmējot atbilstošu neatliekamu trombolītisku vai antikoagulanta terapiju, pacientam progresēja išēmiskais insults. Vēl cita ārstēšanā iesaistīta neirologa darbā atklāts, ka viņš neesot nozīmējis atbilstošu - pietiekamu diurētiķa ievadi. Kā izriet no dokumentācijas, slimnīcas neiroloģei primārās apskates laikā neesot bijušas aizdomas par akūtu išēmisku insultu, tāpēc 1. augustā galvas datortomogrāfija neesot nozīmēta kā neatliekama. Tiesa, VI te atklājusi pretrunas.
Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis Dienai norāda - esam saņēmuši tikai VI slēdzienu, kurā rakstīts, ka bijušas problēmas medicīniskās palīdzības sniegšanā, bet nepieciešams VI akts, kurā ir pilna informācija - kā līdz slēdzienam VI nonākusi. Tad slimnīcas vadība spriedīšot, vai VI lēmumu pārsūdzēt VI vadītājam. Vai ārsti pieļāvuši rupjus pārkāpumus, par to A. Zdanovskis nevarot spriest, kamēr neesot iepazinies ar VI pilno informāciju.
Arī pati VI nekomentē - neesot tiesīga publiskot informāciju par Ģenerālprokuratūrai nosūtītu lietu, jo šobrīd tur veic lietas apstākļu noskaidrošanu un lietas izskatīšanu. VI Dace Vīksna tikai norāda - ārstniecības iestādei šajā gadījumā tika nosūtīta vēstule par iesnieguma izskatīšanas rezultātu. Tiesa, apstrīdēt lietu varot tikai tad, ja ierosināta administratīva lieta, taču šajā gadījumā tādas nav - materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai. «Gadījumos, ja tiek saskatīti rupji pārkāpumi ārstniecības personu darbā - iespējama tīša ārstniecības personu nolaidība vai pienākumu nepildīšana, lietas materiāli tiek pārsūtīti tiesībsargājošajām institūcijām, kuru kompetencē ir vērtēt, vai konkrētajā gadījumā ir iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes,» saka D. Vīksna. Kā Diena uzzināja Ģenerālprokuratūrā, sūdzība pēc piekritības pārsūtīta izskatīšanai Valsts policijā.