Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) decembra vidū nāca klajā ar prezentāciju, kurā izcēla, ka līdz ar šo fondu sadalījumu notiek uz Rīgu orientēta, monocentriska Latvijas attīstība. Viņš pieminēja, ka Rīgā iedzīvotāju skaits veido 31,6% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, tāpēc arī finansējumam vajadzētu būt sadalītam attiecīgās proporcijās: «Pārējā Latvija saņem sešas reizes mazāku finansējumu uz vienu iedzīvotāju. Ja Rīgai paredzēts Kohēzijas politikas finansējums 1096 miljonu eiro apjomā, tad pārējai Latvijai attiecīgi pienāktos 2372 miljoni.» Prezentācijā norādīts, ka valsts attīstības stratēģijas nosaka policentriskumu finansējumā, proti, lai nauda tiek vienmērīgi sadalīta visā valstī. Patlaban tiek īstenots pilnīgi pretējais - valsts tiekot attīstīta monocentriski.
Cilvēks nav vainīgs
Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (ZZS) norāda, ka tā bijis jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, vienalga, vai dalīta valsts vai Eiropas nauda. «Lembergs šo situāciju ir ieraudzījis tagad, jo līdz šim vienmēr paralēli galvaspilsētai arī Ventspils saņēmusi ievērojamu finansiālo atbalstu. Bet redziet, kā sanāca - šajā plānošanas periodā Zaļo un Zemnieku savienība nebija pie varas, arī Lemberga kungs piedalījās attālināti, līdz ar to tika izlemts tikai par labu Rīgai. Tā disproporcija liela ir bijusi vienmēr,» skaidro A. Kazinovskis. Viņš neizprot, kāpēc joprojām reģioni nesaņem pienācīgu atbalstu. «Ja nauda līdzvērtīgi tiktu sadalīta visiem reģioniem, tā tiktu arī pašām mazākajām lauku teritorijām. Tagad tām nav gandrīz nekādu iespēju. Cilvēks taču nav vainīgs, ka viņš tajā pašvaldībā dzīvo. Visi tiek mākslīgi dzīti uz lielajiem centriem,» stāsta Balvu vadītājs.
Efekts būs jūtamāks
Finanšu ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis Dienai nenoliedz, ka mazās pašvaldības nākamajā ES fondu plānošanas periodā saņems mazāk: «Šajā plānošanas periodā nauda vairāk tika izkliedēta pa visām pašvaldībām - katrai tika mazumiņš, bet efekta nebija. Tagad nauda tiks fokusēta attīstības centros, vairāk tiks novirzīta tieši tām aktivitātēm, kas centros celtu konkurētspēju. Līdzekļi koncentrēsies mazāk vietās, bet efekts būs jūtamāks.»
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis uzsver, ka ES fondu atbalsts mazajām pašvaldībām patlaban esot paredzēts kritiski mazs. 98 pašvaldībām, kas nav tā sauktie attīstības centri, fondu nauda netiks teju vispār. «Patlaban mums nav nekāda risinājuma šīm teritorijām. Ja ES nauda šo pašvaldību attīstībai netiek piešķirta, ir jāvirza nacionālais finansējums, bet pagaidām par to netiek runāts,» stāsta A. Jaunsleinis un piebilst, ka nākamnedēļ LPS būšot valdes sēde, tad vēl pāris dienu vēlāk - domes sēde. «Mēs jau varam arī turpināt to pašu politiku, lai vēl 200 000 cilvēku aizbrauktu no valsts,» viņš teic.
A. Jaunsleinis stāsta, ka pagaidām no Finanšu ministrijas (FM) nekādas atbildes neesot. Un nav jau arī jēgas runāt ar valdību, kas ir kritusi. «Tagad viss ir palicis pusratā, jo valdība ir atkāpusies, bet risinājumu nav. Mēs tiksimies ar FM pārstāvjiem, lai pārrunātu, vai ir kaut kādi varianti, kā iekšēji pārmainīt finansējuma uzsvarus. Ceru, ka līdz 15. janvārim valdība būs apstiprināta, tad ar viņiem ir jēga runāt,» uzskata A. Jaunsleinis un kā risinājumu min kvotu principa ieviešanu - naudu sadalīt atkarībā no cilvēku skaita.
Komisijai viedoklis svarīgs
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis norāda, ka formāli LPS nostāja neko nemaina, jo Latvijas likumdošanā nav paredzēta patstāvīga pašvaldību loma ES fondu pārdalē. Tomēr pēc būtības Eiropas Komisijai ir svarīgi zināt, kāda ir sadarbības partneru nostāja. «Lokālo pašvaldību negatīvā nostāja var nobremzēt gan paša Partnerības līguma, gan arī Operacionālās programmas apstiprināšanu EK. Komisijas pozīcija tomēr ir maksimāli atbalstīt sadarbību ar lokālajām un reģionālajām jeb pašvaldību varām,» atklāj I. Godmanis un atzīst, ka samērot abus uzdevumus - sektorālo un reģionālo pieeju - nebija un nebūs viegli.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Linda Tilta Dienai nenoliedz, ka dažādos politikas dokumentos izcelts, ka Latvijā nepieciešams attīstīt policentriska apdzīvojuma struktūru, tomēr to neesot iespējams izdarīt bez atbilstošām investīcijām galvaspilsētā. «Rīgā ir izveidoti dažādi nacionālas nozīmes infrastruktūras mezgli. Ja tajos netiek veiktas atbilstošas investīcijas, reģionālo centru attīstība ilgtermiņā nav iespējama. Līdz ar to kopumā plānotās investīcijas reģionālajā attīstībā vērtējam kā līdzsvarotas un samērīgas atbilstoši pieejamam finansējumam,» teic L. Tilta.